Viņa norādīja, ka valdības veidošanas process bija daļēji pārbaude prezidentam – cik stingrs vīrs viņš ir, jo „Vienotība” otro reizi izvirzīja prezidenta sākotnēji „izbrāķēto” premjera amata kandidātu – aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Tāpat tā bija pārbaude partijām, kas iesaistījās koalīcijas veidošanā. Bet labi tas, ka partijas iedzīvotājiem „nodemonstrēja sevi”, parādīja, kas tām priekšplānā, kādas personības ir partijas līderi, kas iesaistījās sarunās.
Tāpat valdības veidošanas process spilgti parādīja, kā politiķis „no vadošā kļūt par nevienam nevajadzīgu, pat savā partijā”, norādīja Kreituse, atgādinot, ka „Vienotība” Pabriku virzīja divas reizes, bet tad piekāpās un pat „upurēja” viņa iespējamo ministra amatu, lai atdotu Aizsardzības ministriju Zaļo un Zemnieku savienībai, kura nevēlējās uzņemties atbildību par Izglītības un zinātnes ministriju.
Tagad ieraudzījām reālu virtuvi, jo pirms tam politiķi aiztaisīja durvis un atstāja mūs ārpusē,” sacīja Kreituse.
Viņa arī pauda pārliecību, ka Zaļo un Xemnieku savienība pašreizējā situācijā ir lielākie ieguvēji, jo nonāca no opozīcijas pozīcijā, bet zaudētāji ir Reformu partija, kas „beidz savu eksistenci” , un „pēdējais kapu zvans” tai bija arī Straujumas atteikšanās savā komandā redzēt pašreizējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.
Jau ziņots, ka Straujuma ekonomikas ministra amatam aicina virzīt Vjačeslavu Dombrovski un nevēlas šajā krēslā redzēt līdzšinējo Reformu partijas ministru Danielu Pavļutu. Straujuma bija aicinājusi „reformistus” izvirzīt citu kandidātu, jo Ekonomikas ministrijai esot jāuzņemas politiskā atbildība par būvniecības nozari saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Tomēr sākotnēji Reformu partijas valde nolēma virzīt Pavļutu, jo Straujumas argumentus uzskatīja par nepārliecinošiem, tomēr pirmdien piekāpās uz izvirzīja Dombrovski.
Savukārt par citu partiju ministru kandidātiem ieviesusies lielāka skaidrība - kandidātus nosaukusi gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan Nacionālā apvienība (NA).
Jaunās valdības veidošana notiek kopš novembra beigām, kad sešas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no premjera amata. Sākotnēji partijas nespēja atrast prezidentam pieņemamu kandidātu, līdz beidzot nominēja premjera amatam Straujumu.
