To LTV raidījumā „Patiesības stunda” uzreiz pirms filmas demonstrācijas LTV sacīja politoloģe Ilga Kreituse.
Viņa norādīja, ka pasaules uzmanība daudz lielākā mērā ir pievērsta asij Krievija – Turcija – ASV. „Kas notiks tur, tas lielā mērā notiks šeit,” sacīja Kreituse, piebilstot, ka „mēs neesam politiskā aktualitāte pasaulē”. Politoloģe norādīja, ka Krievijas – Turcijas attiecības šobrīd ir daudz, daudz asākas.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs sacīja, ka filma drīzāk parāda Rietumu attiecības ar Krieviju, kuras pēc notikumiem Ukrainā un pašreiz notiekošā Sīrijā ir kļuvušas ievērojami saspīlētākas. „Šī filma ir domāta un tēmēta Lielbritānijas sabiedrībai. Attiecībā uz Latgali – tā ir ļoti hipotētiska filma un tā faktiski kopē traģiskos notikumus Donbasā. (..) Šī filma izvirza vairākus nopietnus jautājumus,” teica Pildegovičs.
Kreituse gan iebilda, ka filma ir parādījusi būtisku niansi: nedrīkst paļauties tikai uz NATO piekto pantu, kas paredz visas Ziemeļatlantijas alianses palīdzību valstij, pret kuru ir uzbrukums.
Viņasprāt, Latvijai ir nevis jāpaļaujas uz jau par mītu kļuvušu piekto pantu, bet gan jārada situācija, lai Latvija kļūtu par aktīvu spēlētāju, par nepieļaujot draudu veidošanos.
Viņa gan atzina, ka nav bijis patīkami vērot, ka filmā redzētā sanāksmē par Baltiju un Latviju spriests kā par „sīku vienību”. „Mēs esam teritorijā, kurā notiek notikums,” teica Kreituse.
Ziņots, ka filma vēl pirms tās izrādīšanas Latvijā izsauca asu rezonansi. Piektdien nemierā ar tās rādīšanu sabiedriskajā televīzijā neapmierinātību pauda Latgales pašvaldību vadītāji, kā arī aptuveni 50 piketētāju pie valdības mājas Rīgā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzsvēra, ka šai filmai nav nekā kopīga ar realitāti.
