Viņa norādīja, ka reizēm Latvijas iedzīvotāji lepojas ar to, ka paši vai viņu radi strādā Anglijā vai Īrijā. „Mēs gribam iestāstīt cilvēkiem to, kā viņiem nav. Viss stāstījums par ekonomisko izaugsmi nav cilvēku dzīvē," pauda Kreituse. Kā piemēru viņa min faktu, ka Centrālā statistikas pārvalde apgalvo, ka inflācijas nav, kamēr pārtikas preces veikalos kļūst dārgākas.
Valsts noliegums saistās ne tikai ar savas dzīves saistīšanu ar citu valsti, bet arī ar cilvēku vienaldzību pret valstī notiekošo. „Politiķi ir pieraduši, ka viņi var darīt, kā grib, un cilvēki to klusējot pieņem," norāda Kreituse. Tāpēc ir vērojama sašķeltība starp varas turētājiem un pārējiem. „Es domāju, ka valsts vairāk sašķeļas starp tiem, kas ir ieguvuši tiesības vadīt sabiedrību, un tiem, kuri vairs nemēģina izteikt protestu pret to, kā sabiedrība tiek vadīta," saka profesore.
Iznākumā sabiedrībā paliek vienaldzīga. „Vienaldzība ir tuvums tam, lai iestātos dziļa krīze valsts un cilvēku attiecībās," gala iznākumu pieļāva Kreituse. Viņa uzsvēra, ka arī inteliģencei vajadzētu pārdomāt, ko tā ir sniegusi valstij – kas ir darīts, lai situācija būtu labāka.
Vienlaikus profesore noraidīja apgalvojumu, ka sabiedrības sašķeltība vērojama etniskās izcelsmes un valodas dēļ. „Es nedomāju, ka mums ir tāda divkopienu valsts, ka mēs savā starpā nespējām sarunāties (..) Es skatos uz studentiem un skolēniem, un neviens necenšas viens otru apkarot," uzsver Kreituse.
Viņa akcentēja, ka divi galvenie rādītāji, kas raksturo valsts attīstību un izaugsmi, ir iedzīvotāju izglītības līmenis un veselības aizsardzība.