"Atkarībā no pārkāpuma un kādu kontroli veic, pati kontrole var aizņemt pat vairākas stundas. Tikai kontrole, bet, ja tiek konstatēts kāds pārkāpums, tad procesuālo darbību veikšanai ir nepieciešamas... atsevišķi gadījumi ir bijuši, ka ar vienu dienu nepietiek," norādīja Smilga.
Trūkst piemērotu pārbaudes vietu
Kā viena no problēmām, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekļi atbilst pieļaujamajai faktiskās masas un ass slodzei, ir piemērotu pārbaudes vietu trūkums.
Policijas pārstāvis skaidroja, ka nepieciešams asfaltēts vai betonēts segums, kam ir jābūt līdzenam un kas garumā būtu piemērots vismaz trīs transportlīdzekļa sastāviem.
"Ja tas ir 16 metrīgs transports, kas ir parasts kocinieks, tad tam ir nepieciešams gandrīz 50 metru garš laukums, kur mēs varētu to nosvērt. Par zemes ceļiem es vispār nerunāšu, jo tur to nav iespējams veikt," stāstīja Smilga.
Ja ir aizdomas par transportu, kas ir pārsniedzis svara ierobežojumus, bet brauc pa zemes ceļu, tad to aptur un liek sekot līdzi policistiem līdz tuvākajai kontroles vietai.
Latvijas teritorijā Valsts policijai ir 10 ekipāžas, kas veic šos smaguma mērījumus smagajām automašīnām.
Pērn veiktas 350 pārbaudes
Smilga pastāstīja, ka pērn kopā notika aptuveni 350 kontroles. Viņš norādīja, ka tās tiek veiktas mērķtiecīgi – tiem transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka ir pārkāpums.
Kopumā pērn tika uzsāktas aptuveni 650 administratīvās lietvedības.
Kāpēc divreiz vairāk pārkāpumu nekā pārbaužu? Tāpēc, ka atbildība ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājam un pārvadātājam.
Ja Latvijā ir desmit svara mērīšanas ekipāžas, bet kopumā gada laikā tiek veiktas tikai 350 pārbaudes, tas nozīmē, ka ar vienu iekārtu 10 dienu laikā tiek veikta tikai viena pārbaude. Tas liek uzdot neērto jautājumu – vai to var uzskatīt par efektīvu darbu?
"Pagājušajā gadā kopumā bija 13,5 tūkstoši transportlīdzekļu pārbaudīti, bet autopārvadājumu kontrole neaprobežojas tikai ar masas kontroli, ir arī darba un atpūtas laika – tahogrāfa lietošanas, licenču, autoceļu lietošanas nodevas un daudz cita veida kontroles, kas mums ir jāveic," stāstīja Smilga.
Soda rekords: gandrīz 14 000 eiro
Valsts policijā atzīst – cilvēkresursi ir problēma. Arī tāpēc policija cenšoties neveikt pārbaudes ķeksīša pēc, bet gan mērķtiecīgi apturēt tikai tos transportlīdzekļus, par kuriem ir aizdomas.
Sods par nelielu masas pārkāpumu lēšams vairākos simtos eiro, taču nereti piemērotie sodi ir krietni iespaidīgāki. Par ass, tilta slodzes pārkāpumu pārvadātājam var piemērot sodu līdz pat 5700 eiro, un naudas sodi var summēties, ja ir pārsniegta arī faktiskā masa un pilnā masa.
Rekords pieder lietuviešu pārvadātājam, kuram piemēroja teju 14 tūkstošu eiro sodu.
Ja tiek konstatēts pārkāpums, tad smagajam transportlīdzeklim uzliek riteņu bloķētājus, un tālāk jābrauc kādam, lai noņemtu lieko svaru un pārkrautu kādā citā automašīnā.
Šoferi sazinās, lai izvairītos no kontroles
Ir piefiksēts, ka smago automašīnu vadītāji, pamanot policijas kontroli, ātri vien savā starpā sazinās. Un tie, kuri pārsniedz svara ierobežojumus, vienkārši stāv ceļu malās.
"Viņiem ir savas "WhatsApp" grupas, viņiem ir savas rācijas transportlīdzekļos. Un viņi paziņo par to, ka, piemēram, pie Rīgas uz A2 stāv ekipāža un veic kontroli. Un viss – neviens vairs nebrauks pa to ceļu, un nav vajadzības vēl papildus ekipāžas tur norīkot.
Drīzāk tās ekipāžas ir jāliek uz tiem ceļiem, pa kuriem ir iespējams apbraukt šo kontroles vietu, ko mēs arī cenšamies darīt ar tiem resursiem, kas mums ir," norādīja Smilga.
Latvijā ir uzstādīta arī priekšatlases sistēma, kas uz šosejas veic aptuveno svara mērījumu brīdī, kad transportlīdzeklis pārbrauc tai pāri. Tālāk jau sistēmā parādās informācija, kas ļauj ar lielāku precizitāti veikt kontroli potenciālajiem pārkāpējiem.
Lai noķertu vairāk atļautās masas pārkāpēju, vairāk un dažādos ceļa posmos vajadzētu uzstādīt kameras un svara kontroles, kas fiksētu pārkāpumus, precīzi novirzot policijas pārbaudes.
