Intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” Krauze sacīja, ka Straujuma ir profesionāle ar lielu pieredzi lauksaimniecībā, un lauksaimnieki viņas nominēšanas gadījumā varētu būt gandarīti, ka būs premjers, kas pārzina nozari.
Arī citas nozares varētu tikai priecāties, jo lauksaimniecība nav šaura nozare – tā ir visa lauku vide un attīstība, tāpēc Straujumai varētu būt plašs redzējums. Taču viņai „viegli nebūs”, lai gan viņa varētu tikt ar grūtībām galā, izlēmības trūkums varētu būt viņas neliels mīnuss, „stingrā roka Straujuma nebūs”. „Bet domāju, ka šajā perioda stingrā roka arī nav vajadzīga,” sprieda Krauze, paužot, ka līdz nākamajā rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varētu strādāt „tehniskā valdība”.
Tikmēr partijas nesteidzas nominēt nākamo valdības vadītāju. Demisionējušā premjera Valda Dombrovska partija „Vienotība” sola premjera amata kandidātu nosaukt līdz prezidenta noteiktajam termiņam – 7.janvārim. Straujuma ir uzrunāta kā iespējamā premjera amata kandidāte, un Nacionālā apvienība jau pieļāva iespēju viņu atbalstīt.
Jau vēstīts, ka premjers Dombrovskis („Vienotība") paziņoja par demisiju, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot veikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.
Pēc premjera atkāpšanās sākās prezidenta un Saeimā pārstāvēto partiju politiskās konsultācijas par jaunās valdības aprisēm. Prezidents, noslēdzot otro sarunu kārtu, nolēma nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu, otrajā sarunu raundā noraidot vienīgo kandidātu – aizsardzības ministru Arti Pabriku („Vienotība").
Ja līdz gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, Valsts prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7. janvārī.
