Valsts drošības dienests mediju koncerna “Baltijas mediju alianse” telpās ieradās otrdien, 4. februārī, pēcpusdienā. Vienlaikus kratīšana notika vēl vairākos objektos ne tikai Rīgā un tās apkaimē, bet arī Tallinā. Tur procesuālās darbības veica igauņu drošības dienests KAPO.
Valsts drošības dienestam ir aizdomas, ka personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās nodrošinājusi piekļuvi finanšu un saimnieciskajiem resursiem lielos apmēros kādai personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības (ES) sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
“Ir izņemta virkne dažādu informācijas nesēju un dokumentu, tātad kriminālprocesa ietvaros tas tiks vērtēts, kriminālprocess nav jauns, tas tika uzsākts pagājušā gada 19. decembrī,” atklāja Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.
“Aizdomās par atsevišķu personu iepriekš plānotu grupā veiktu krimināllikuma pārkāpumu, proti, runa ir par 84. panta 3. daļu, tas ir pants, kas nosaka iespējamo ES noteikto sankciju pārkāpumu. [..] Es vairāk nevaru komentēt,” sacīja Cinkus.
“Baltijas mediju alianses” grupā kopā ietilpst 25 kanāli, bet kopš Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) pagājušā gada rudenī pieņemtā lēmuma apturēt daļas šo kanālu retranslāciju Latvijā tieši Latvijā ir palikuši tikai 17.
Padome apturējusi vairāku Krievijas miljardierim Jurijam Kovaļčukam pastarpināti piederošu kanālu retranslāciju Latvijā. Tas tādēļ, ka Kovaļčuks iekļauts pēc Krimas aneksijas izveidotajā tā dēvētajā Eiropas Savienības melnajā sarakstā.
“Mēs saprotam, ka šis varētu būt turpinājums, kas sākās pagājušā gada 19.-20. novembrī, līdz ar to mums ir nojausma, par ko tas ir, bet, kamēr mēs nebūsim saņēmuši pilnu dokumentāciju un advokāti nebūs ar to iepazinušies, mēs no komentāriem atteiksimies,” norādīja SIA “Baltijas mediju alianse” pārstāve Sindija Frīdenberga.
NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš LTV sacīja, ka nevar komentēt notikušās procesuālās darbības un to, vai NEPLP sadarbojas ar drošības dienestu.
“Mūsu sadarbību un esošo kriminālprocesu, un vakar notikušās darbības es nevaru komentēt. Tas, ko es varu apliecināt, ka mēs esam sadarbojušies ar VDD. Un tas, ko es varu apliecināt, ka NEPLP ir uzsākusi jau pirms vakardienas notikumiem “Pirmā Baltijas kanāla” patiesā labuma guvēja pārbaudi," sacīja Āboliņš.
Vai tas varētu būs Kovaļčuks, “šobrīd nevaram komentēt, jo šī pārbaude šobrīd notiek”, norādīja Āboliņš.
Valsts drošības dienesta sāktajā kriminālprocesā apcietinājums nevienam pagaidām nav piemērots, bet divām personām piemērots aizdomās turēto statuss.
Pēc LTV Ziņu dienesta rīcībā esošas neoficiālas informācijas viena no šim personām ir Baltijas mediju alianses līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs. Uzņēmumā šo informāciju nekomentēja.
Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Cinkus, lūgts apstiprināt šo informāciju, ka decembrī sāktajā procesā aizturētais ir Solodovs, atbildēja, ka to nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt.
KONTEKSTS:
Viens no uzņēmumiem, kurā veikta kratīšana, ir SIA "Baltijas mediju alianse". Koncernā ietilpst televīzija "Pirmais Baltijas kanāls", reklāmas aģentūras "Pirmais Baltijas muzikālais kanāls" un "Baltijas mediju reklāma", reklāmas un mediju aģentūra "Ren TV Baltic", televīzijas kanālu izplatītājs "Tem LV" un izdevniecības nams "Print Media".
Kopumā "Baltijas mediju aliansē" ietilpst 25 televīzijas kanāli Baltijā. Uzņēmums producē vietējās televīzijas ziņas Latvijā un Igaunijā.
Pirms pāris gadiem par koncerna vadītāju Solodovu rakstīja pētniecības centrs "Re:Baltica", pētot Krievijas mediju ietekmi Latvijā un Baltijā. Solodovs biznesu Latvijā sāka 1993. gadā, kopā ar kādu Krievijas pilsoni dibinot finanšu kompāniju "Olevs-Invest". Intervijā laikrakstam "Diena" pirms teju astoņiem gadiem viņš stāstīja, ka uzņēmums nodarbojas ar privatizācijas sertifikātu pirkšanu un pārdošanu. "Re:Baltica", atsaucoties uz laikraksta "Rīgas Balss" rakstīto, vēstīja, ka divus gadus pēc uzņēmuma dibināšanas tika atsaukta tā licence, jo bijušas aizdomas par krāpšanu. Mediji vēstīja, ka Solodovs apsūdzēts krimināllietā, pamatojoties uz daudziem noguldītāju un arī firmas "Olevs Fondi" akciju īpašnieku iesniegumiem. Tolaik mediji rakstīja, ka finanšu kompānija nemaksāja ne solītos noguldījumu procentus, ne akciju dividendes. Solodova uzņēmums pat salīdzināts ar bēdīgi slaveno Krievijas finanšu piramīdu MMM. "Lursoft" dati rāda, ka 1999. gadā "Olevs-Invest likvidēts.
Solodovs gan intervijā laikrakstam "Diena" 2012. gadā stāstīja, ka par krāpšanu sāktais kriminālprocess bijuši meli, taču nenoliedza, ka tādēļ bijis spiests mukt uz Krieviju. Nav iespējams noskaidrot, kā šis kriminālprocess ir beidzies, jo prokuratūrā šādu lietu neviens neatrod.
"Re:Baltica", atsaucoties uz "Lursoft" datiem, vēstīja, ka Solodovs pagājušā gadsimta 90. gadu vidū sācis arī mediju biznesu.
