Pikkas kundze invalīdu ratiņos sēž pie Tieslietu ministrijas kāpnēm, priekšā turot baltu spieķi un plakātu ar aicinājumu ievērot invalīdu cilvēktiesības. Viņa Latvijas Radio klāstīja, ka iepriekš vērsusies ar lūgumu palīdzēt arī Juridiskās palīdzības administrācijā, bet saņēmusi atteikumu. Tagad invalīde apņēmusies sniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai pierādītu savas tiesības uz patstāvīgu dzīvi.
Pikkas kundze prasa naudu mājas aprūpei, palīdzību āra invalīda ratiņu remontam un uzbrauktuvi pie mājas.
„Es esmu 1. grupas invalīde, man nav ne mājas aprūpes, ne asistenta, ne āra ratu, ne pandusa. Es dzīvoju viena, vienu kilometru no vistuvākā veikala. Nevienam nav daļas gar mani, es tur varu mierīgi nomirt… Es par ratiem cīnos jau divus gadus. Es te sēdēšu līdz pilnīgai uzvarai, kamēr tiks atsaukti cilvēki vai nu no Krāslavas domes ar mašīnu, vai citi priekšnieki, lai viņi tās problēmas risina. Latvijas valstī kopš 2013.gada 1. janvāra pieņemts lēmums par asistenta pakalpojumu – man viņš nav, nevienam invalīdam Krāslavā nav, jo Krāslavā ir ārkārtīgi psiholoģiski grūti pārorientēties uz to, ka vairs nevar invalīdus iebāzt pansionātā bez tiesas, ka nu ir jāorganizē viņu aprūpe citādāk,” ar rūgtumu stāsta Pikkas kundze.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts kanceleju, vēsta, ka Valsts kancelejas darbinieki palīdzējuši sievietei nokļūt līdz mājām un sarunāja, ka abas puses vēl sazināsies, lai rastu iespējamus risinājumus sievietes problēmām.
