Plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu par pretvalstiski vērstām aktivitātēm Krāslavas novadā priekšsēdētājs Gunārs Upenieks skaidro kā pārpratumu, kā neprecīzu viņa komentāra interpretāciju par Āfrikas cūku mēra izplatību un pirmsvēlēšanu aģitācijām Latgalē. Turklāt kā apgalvo Upenieks - žurnālistiem nav sniedzis oficiālu interviju par to.
„Man aģitācijas materiāli nav zināmi, kur viņi ir bijuši. Mēs varbūt nesapratām viens otru, kad mēs runājām par cūku mēri. Nezin cik mēnešus… tas bija rudenī. Pirms vēlēšanām mēs runājām par Lindermana un Ždanokas aktivitātēm, ka tās aktivitātes būtu jāpieskata, kā es minēju - it sevišķi tādā laikā. Jāpieskata, ko viņi runā, ko viņi grib, kādu rezultātu,” saka Gunārs Upenieks.
Krāslavā vienkopus dzīvo dažādu nacionalitāšu pārstāvji, un ielās galvenokārt var dzirdēt krievu valodu, bet viņus var saukt par īsteniem Latvijas patriotiem. Novads ir neliels un šeit cilvēki viens otru pazīst, tāpēc iedzīvotāji jau sen būtu dzirdējuši par kādām prokrieviskām aktivitātēm.
„Muļķības. Tā nekad nebūs. Es vasarā dzīvoju laukos pie robežas, 10km no Baltkrievijas. Cilvēki dzīvo, nekad nav nekā tāda. Pat tāda doma prātā nenāk,” noliedzoša ir krāslaviete Valentīna. Tāpat domā Izabella: „Kas tās par muļķībām? Es dzirdēju to televīzijā. Bet personīgi pie manis, nē. Ja vērstos, tad parādītu īsto ceļu, pa kuru iet. Mēs esam Latvija, nekāda Baltkrievija vai Krievija. Nē, nē. Tikai Latvija!”
Arī krāslavietei Tatjanai šķiet, ka „tā ir informācijas uzpūšana, kaut kāds negatīvisms, lai cilvēkus sanaidotu.”
Taču vēl pirms pāris mēnešiem, pirms 12 Saeimas vēlēšanām, politiskā partija “Latvijas Krievu savienība” aģitē pretējo. Partijas reklāmās Latgale skaidri tika salīdzināta ar Krimu. Atskatoties uz notikušo, Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis nav novērojis pretvalstiskas aktivitātes savā pilsētā:
„Man pašvaldībā nav tādas informācijas par kaut kādām aktivitātēm, kas varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vai valsts apstāvēšanu. Un es domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir Latvijas valsts patrioti un nav nemaz tik vienkārši viņus novirzīt no pareizās domāšanas un ceļa.”
Tomēr drošības jautājums reģionā joprojām ir aktuāls. Oktobra beigās Latgales pašvaldību vadītāji tikās ar iekšlietu ministru pārrunāt un izspēlēt dažādus situāciju modeļus, lai uzlabotu savstarpējo sadarbību neparedzamu situāciju risināšanā, piemēram, alternatīvu sakaru nodrošināšana.
„Pierobežas pašvaldībām ir paveicies, jo nereti tuvumā ir robežsardzes punkts vai nodaļa, kur ir šīs alternatīvās sakaru iespējas. Ne katrā Kurzemes vai Vidzemes vai pat Latgales, kura atrodas iekšienē, ir šādas iespējas. Taču ir jābūt ne tikai pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem šīm iespējām, bet arī iedzīvotājiem,” uzskata Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Kā norāda iekšlietu ministrs, galvenais uzdevums bijis novērtēt pašvaldību resursus un apzināt problēmas, pie kurām strādāt, kā arī palielināt iedzīvotāju drošību. Tā kā aizvien biežāk pierobežas zonā tiek manipulēts ar informatīvo ietekmi, ikviens iedzīvotājs aicināts ziņot par aizdomīgiem gadījumiem.
