Plāksne pie Krāslavas Valsts ģimnāzijas ar jauno mācību gadu mainīsies, arī no koka veidotajā Krāslavas Valsts ģimnāzijas tēla simbolā "valsts" vārds būs jāizņem, stāstīja nu jau bijušās Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns. Valsts statuss šai ģimnāzijai ar Ministru kabineta lēmumu ir anulēts. To varēja paredzēt.
"Tas nav pārsteigums. Jau pirms trim gadiem mums bija kritiens eksāmenu rezultātos. Mēs nokritām līdz 4% virs vidējā valstī. Palēnām cēlāmies, pagājušajā mācību gadā mēs cēlāmies, bija 9, taču vajag 10 un vairāk. Otrs jautājums ir mūsu skolēnu skaits. Vajag 120, mums ir 109, pirms gada bija 106. Šogad mēs plānojām vairāk, taču tagad tam vairs nav būtiskas nozīmes," skaidroja Tukāns.
Lēmums ir pieņemts, tā ir IZM iniciatīva. Sniegt interviju par šo tēmu Latvijas Radio trešdienas laikā, kā rakstiski norādīja ministrijas preses cilvēki, no IZM neviens nebija gatavs.
Krāslavas ģimnāzijā uzsvēra, ka šis valdības lēmums neizbēgami vājinās pierobežas pilsētu un kavēs tās attīstību.
"No ģeogrāfiskā viedokļa mēs esam pierobežas pilsēta, jo robeža pa taisno ir 4 km attālumā no Krāslavas. No ministrijas viedokļa mēs neesam pierobežas pilsēta. Ja skatās no burta un likuma viedokļa, tad viss ir pareizi. Bet, ja skatās no valstiskā viedokļa un atceramies vēsturi, kad Kārlis Ulmanis cēla skolas pa visu Latvijas perimetru un it sevišķi gar robežu, un, izbraucot tagadējo Krāslavas novadu, tā ir Kaplava, Varnaviči, Kalnieši, Piedruja, Indra, Robežnieki.. tad šobrīd tā Latvijas pierobeža paliek arvien tukšāka un ar mazākām iespējām. No dzīves, valstiskā viedokļa, tā nevajadzēja darīt," uzskata Tukāns.
Arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un Zemnieku savienība ) Valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu Krāslavas ģimnāzijai traktē kā nepārdomātu politisku soli, neņemot vērā Krāslavas ģeogrāfisko izvietojumu un nākotnes sekas, ko tas var nopietni iedragāt.
"Es lūdzu valdību vēl vismaz gadu nogaidīt. Jo arī rādītāji, sekmes skolā uzlabojās.. Mums nav valstī normāla reģionālās attīstības likuma, kur varētu redzēt un strādāt pie atšķirībām reģionos.
Tā [Krāslava] ir pierobeža, kur ir savas nianses, es pat nerunāju par drošības faktoriem. Kādreiz mūsu senči domāja par to, lai te, pierobežā, būtu izglītība, bet tagad ar šādiem soļiem cilvēki jau sāk domāt – vai nākotnē te būs slimnīca, būs policija un nodarbinātības dienests. Un priekš kam tad vispār dzīvot pierobežā," sacīja Upenieks.
Krāslavas Valsts ģimnāzijas statusa anulēšanas gadījumā skola zaudēs 10% piemaksu, tas ir naudas izteiksmē, bet zaudētāji primāri būs skolnieki, teica Tukāns. "Lielākie zaudētāji būs vidusskolēni. Pērn par šiem 10% mēs veiksmīgi izveidojām "grozus", stipri individualizētus. Kur bērni pa grupiņām 8–10 cilvēki varēja plašāk apgūt vairākas nozares – tehnoloģijas un valodas. Tagad būs šaurāks piedāvājums."
Nepilnus divus mēnešus pirms jaunā mācību gada īpaši Covid-19 apstākļos mainīt skolai statusu ir risks. Statusa maiņa vieš korekcijas visā – mācību procesā, finanšu apritē, pat plānotajā remontā pirms skolas gaitu uzsākšanas, kas te varētu notikt klātienē. Jau šobrīd te vakcinējušies gandrīz visi pedagogi, stāstīja skolas direktors.
"Mēs esam 80% skolā vakcinēti un būsim līdz septembrim pāri par 90% vakcinēti. Skola varēs vērt durvis vaļā, ceram arī veiksmīgi pabeigt remontus," klāstīja Tukāns.
Bijusī Krāslavas Valsts ģimnāzija, kas pēc diviem gadiem svinēs savu simtgadi, pēc Valsts ģimnāzijas statusa anulēšanas vēlas skolai saglabāt tās sākotnējo, vēsturisko nosaukumu – Krāslavas ģimnāzija. "Tāds nosaukums bija pirmskara Latvijas laikā, un tādu 1993. gadā atjaunoja Izglītības ministrija, toreizējā Tautas izglītības ministrija," norādīja Tukāns.
Septembrī Krāslavas ģimnāzijā mācības uzsāks kopumā ap 600 audzēkņu, no tiem ap 110 vidusskolēni, un darbu atsāks ap 60 pedagogi. Visi jaunā statusā – bez "valsts" vārda ģimnāzijas nosaukumā.
