Pēcpusdiena

Intervija ar "Laiks Ziedonim" laureātu, grāmatu kolekcionāru Valteru Dakšu

Pēcpusdiena

Saeima atbalstījusi aizliegumu nepilngadīgām personām tirgot enerģijas dzērienus

Latgalē strauji samazinās iedzīvotāju skaits

Krāslavas mērs: Latgale turpina izmirt un dažviet situācija šokējoša

Krāslavas novadā mirstība arvien pārsniedz dzimstību, un šī tendence būs vērojama arī turpmāk. Atsevišķās teritorijās Latgalē situācija ir šokējoša, to Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina Krāslavas novada domes mērs Gunārs Upenieks, komentējot izskanējušos Latgales demogrāfijas datus.

Upenieks norādīja, ka sliktie demogrāfijas rādītāji skaidrojami ar to, ka Latvijā notiek valsts sniegto pakalpojumu "centralizācija". Pieejamība sabiedriskā transporta pakalpojumiem mazinās, ceļi ir visai bēdīgā stāvokli, reģionos tiek slēgtas mazās lauku skolas.
 
Viņaprāt, demogrāfiskā situācija Latgalē turpinās pasliktināties, ja tiks slēgtas skolas, netiks uzlaboti ceļi, cilvēkiem nebūs pieejams minimālais pakalpojumu grozs, par kā nepieciešamību iepriekš runājis premjera amatam nominētais Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Upenieks norādīja, ka patlaban Krāslavas novadā dzīvojošajiem pēc viena pakalpojuma jādodas uz Daugavpili, pēc cita – uz Rēzekni vai citu pilsētu. Ja valdībai ir reemigrācijas politika, tad būtu jābūt arī politikai, lai "cilvēki neaizbrauktu" strādāt uz citām valstīm. "Nedomājam, ko darīt, lai neaizbrauktu.”

Krāslavas novada domes mērs atzīmēja, ka galvenais, lai cilvēkiem Latgalē būtu darbs. Piemēram, no Krāslavas novada aizbraukuši daudzi celtnieki, jo beigusies Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošana.
 
Upenieks uzsvēra - ja nekas nemainīsies uz labo pusi, tad pēc pieciem gadiem Krāslava  novadā būs tikai viena skola. Jau šobrīd atsevišķās teritorijās Latgalē situācija ir šokējoša.
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību sadarbības jautājumos Jānis Eglītis Latvijas Radio klāstīja, ka, lai veicinātu Latgales attīstību, valdība ir pieņēmusi Latgales attīstības plānu 2015.-2017.gadam, saskaņā ar kuru Latgalei plānots novirzīt finansējumu vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ir atbalstīts likums, kas paredz – speciālās ekonomiskās zonas statusu noteikt visai Latgalei, ne tikai Rēzeknes pilsētai. "Šie pamatā ir divi lieli darbi, kas plānoti Latgalē," teica Eglītis, paužot viedokli, ka Latgalei ir potenciāls un ka pašvaldībai un valstij kopā vairāk būtu jādomā par demogrāfiskajiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka, analizējot iedzīvotāju skaita samazināšanos pērnajā gadā, ne vienā vien Latgales pašvaldībā nācies secināt, ka lauki izmirst.

Daugavpils novadā pērn reģistrēti 772 mirušie, no 19 novada pagastiem vismaz četri ir ar tik lielu iedzīvotāju skaitu. Tātad mirušo cilvēku skaits mērāms viena neliela pagasta mērogos. Tā secina pašvaldību darbinieki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti