Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca atrodas pašā Krāslavas centrā, Svētā Ludviga laukumā. Tas ir viens no spilgtākajiem Latgales vēlīnā baroka paraugiem. Dievnamā atrodas arī Svētā Donāta mocekļa relikvijas, kas citstarp dievnamu padara par populāru svētceļotāju galamērķi Latgalē. Savulaik pie baznīcas darbojās arī garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.
“Baznīca būvēta no 1755. līdz 1767. gadam. To būvējuši grāfi Plāteri. Portretus mēs varam redzēt augšā, koros - gan grāfiene Plātere, gan grāfs Plāters, baznīcas dibinātāji. Un viņiem vislielākais gods - viņu portreti ir baznīcā un viņi piedalās misēs jau 250 gadu garumā,” Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcu izrāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Dzintra Bukeviča. “Baznīca bija iecerēta kā bīskapa katedrāle, tāpēc tā ir tik liela un tik daudz mums ir altāru, bet vēlāk politiskās situācijas rezultātā, tā tomēr netapa par bīskaka sēdekli. Tā palika kā draudzes baznīca, bet, neskatoties uz to, šī vieta vienmēr ir bijis tāds garīgais centrs.”
Šajās dienās ar dažādu pasākumu virkni dievnams atzīmē savu 250 gadadienu. Tā, piemēram, Krāslavas vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar katoļu baznīcas draudzi un Polijas vēstniecību Latvijā rīkoja tieši Krāslavas baznīcai veltītu starptautisko zinātnisko konferenci.
"[Tā veltīta] baznīcai gan vēsturiskajā nozīmē, gan arī tās likteņa izpētīšanai, jo šo 250 gadu laikā cieta ne tikai pati ēka, cieta arī draudzes locekļi. Tāpēc mums arī konferencē piedalās zinātnieki, kuri pētījuši šīs tēmas un mēs gribētu, lai draudzes locekļi, jaunieši iegūst kaut kādas jaunas zināšanas par to, kā tad vispār Krāslavas baznīca šajos 250 gados ir dzīvojusi un kādas ciešanas ir pārvarējusi,” saka muzeja direktors Valdemārs Gekišs.
Dievnama jubilejas svinību laikā baznīcā un tās dārzā tika rīkoti arī vairāki garīgās un barokas mūzikas koncerti, tika atklātas arī vairākas izstādes, kur pirmo reizi eksponētas līdz šim plašai sabiedrībai neredzētas lietas, kā 1759.gadā rokrakstā uzrakstītā lūgšanu grāmata – pirmie teksti latgaliešu valodā, arī 18. un 19.gadsimta liturģiskie tērpi.
Pats Krāslavas Romas katoļu dievnams jubilejas gadu sagaida ar pēc restaurācijas atklāto baznīcas centrālo altāri – 19.gadsimta poļu gleznotāju altārgleznu „Svētais Ludviks dodas krusta karā”, kā arī 18. gadsimta otrajā pusē gleznotā altāra fresku. Vērienīgie baznīcas altāra atjaunošanas darbi ir līdz šim lielākais Latvijas-Polijas sadarbības projekts kultūras mantojuma restaurācijā. To apliecina arī Polijas vēstniece Latvijā Eva Demska:
“Polijai, es domāju, kā katrai valstij ir ļti svarīgi saglabāt un pieminēt to mantojumu, kas šobrīd varbūt atrodas citu valstu teritorijā, bet kas mūs vieno, un Polija ļoti aktīvi darbojas šī mantojuma saglabāšanā.”
Restaurācija darbiem dievnamā, kas ilga 12 gadus un turpinās joprojām, Polijas valdība jau piešķīrusi 200 tūkstošus eiro.
“Gan poļi uzskata šo baznīcu par savu mantojumu, gan itāļi,” par baznīcas vēsturi un tās vienojošo spēku stāsta Krāslavas Svētā Ludvika katoļu draudzes priesteris Eduards Voroņeckis. “Baznīcu projektēja itāļu arhitekts Antonio Porakko, apgleznoja itāļu mākslinieks Filipo Kastaldi, grāfi Plāteri, kuri deva naudu, lai šo baznīcu uzceltu bija no poļiem.”
Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcas 250 gadadienas svinību ietvaros Krāslavā šodien paredzētas vairākas ekskursijas, gājiens pa pilsētu Polijas pūtēju orķestra pavadījumā, kā arī koncerts, bet rīt 2.jūlijā Krāslavā ticīgie pulcēsies uz svētā Donata svētkiem, kurus apmeklēs arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Savukārt pēc svētkiem tiks uzsākti dievnama fasādes remontdarbi.
