Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās ģimenes konflikta laikā izdzisa jaunas sievietes dzīvība. Viņa tikai nesen bija pārsniegusi 20 gadu robežu, sākusi patstāvīgu dzīvi. Izmeklētāju versija – sievieti nogalinājis viņas tēvs. Pēc slepkavības tēvs aizdedzinājis gan dzīvojamo māju, gan tai piegulošās ēkas un izdarījis pašnāvību. Taču maldīgi notikušo traģēdiju uzskatīt par parastu sadzīves konfliktu. Tam saknes sniedzas daudz dziļāk. Zināms, ka vardarbība ģimenē bijusi ilgstoša un, iespējams, novēršama.
Gadu iepriekš, pirms vīrietis nogalināja savu pieaugušo meitu, pret vīrieti Valsts policija bija sākusi kriminālprocesu.
"Tas ir par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt tīšus smagus miesas bojājumus, kā arī par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu," stāsta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Lāsma Kursīte.
Minētos draudus vīrietis gadu pirms savas nāves izteica sievai. Policija piemēroja lēmumu par nošķiršanu, aizsardzību no varmākas. Šo lēmumu vēlāk pagarināja tiesa, taču vīrietis tiesas lēmumu esot pārkāpis. Par tiesas lēmuma nepildīšanu vīrietim ticis piespriests piespiedu darbs – tā stāsta policijas Latgales reģionālajā pārvaldē. Taču iestādes uz vietas – Krāslavā, piemēram, Sociālais dienests, kas varētu sniegt atbalstu no vardarbības cietušajiem, šos faktus nemaz neuzzināja.
Tā kā ģimenē aug arī nepilngadīgs bērns, tiesa informēja bāriņtiesu. Kamēr Krāslavas bāriņtiesas vadītāja atvaļinājumā, darbinieki atsakās situāciju komentēt, vien norāda, ka sieviete ar nepilngadīgo bērnu pārcēlusies uz Rīgu, kur ar viņiem strādājusi Rīgas bāriņtiesa.
Rīgas bāriņtiesa ar ģimeni tiešām strādājusi, taču ģimene periodiski dzīvojusi arī Krāslavā, kur Sociālais dienests par vardarbību oficiāli nebija informēts, bet no vietējās bāriņtiesas neoficiāli teiktā izriet, ka tā nav sekojusi līdzi notikumu attīstībai.
Turīga ģimene, plaša māja gleznainā vietā Daugavas krastā Krāslavā. Vīrs un sieva uzņēmēji. Tuvākie kaimiņa stāsta – apkārtnē neviens nav nojautis, ka šajā ģimenē kāds cieš no vardarbības.
Vīrieti, kurš nogalināja savu meitu, kaimiņi raksturo kā atsaucīgu, kārtīgu saimnieku. Taču vienlaikus arī stingru un pedantisku uzņēmēju.
"Viņam vienmēr bija kārtība. Pie viņa neviens uz darbu nekad negāja dzēris, viss bija kārtīgi, bija disciplīna. Visi ir šokēti. Neviens to pat negaidīja," stāsta kaimiņi.
Vienlaikus zināms, ka tieši vīrieša statuss sabiedrībā bijis viens no nozīmīgiem iemesliem, kāpēc ģimene atbalstu meklēja ārpus savas pašvaldības un ziņoja, ka no vardarbības cieš ne tikai sieva, bet arī pārējie ģimenes locekļi. Policijai šādas informācijas nebija, oficiāli bija zināms par vardarbību pret sievu. Zināms, ka vardarbība ģimenē bija ne vien fiziska, bet arī emocionāla un ekonomiska.
Vai cietušie spēja novērtēt briesmas, ka draudi nogalināt var tikt īstenoti? Vai dienesti izdarīja visu, lai cietušos informētu par iespējamām sekām? Vai varēja izdarīt, ja Krāslavas Sociālo dienestu policija neinformēja par vardarbību? Amatpersonas un politiķi mēnesi pēc mēneša sola visā valstī ieviest vienotu anketu dienestu apziņošanai par vardarbību ģimenē.
Taču anketa nav ieviesta, un sistēma joprojām nedarbojas vienoti.
"Šķistu, ka var tāpat ātri pieņemt likumu, bet tas diemžēl tā nenotiek, bet es tiešām varu iedrošināt, ka tas virzās uz beigām un tiek darīts viss, ko var darīt," sola iekšlietu ministra padomniece Beata Jonite.
KONTEKSTS:
Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem - dienā vidēji 32 izsaukumi, salīdzinot ar vidēji 21 pērn, informēja Iekšlietu ministrijā.
Centrs "Marta" maijā saņēmis divreiz vairāk zvanu pēc palīdzības nekā iepriekš. Šajā laikā ziņots arī par vienu upura slepkavības gadījumu.
