Šogad Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca svin trīs nozīmīgas jubilejas – 260 gadus, kopš tika iedibināts Krāslavas katoļu garīgais seminārs, 250 gadus kopš baznīcas uzcelšanas dienas un 240 gadus, kopš baznīca ordinēta. Baznīca ar tās teritorijā ietilpstošajiem objektiem ir arī valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā jau kopš 1998. gada.
“Patiešām prieks, ka mūsu baznīca ir mantojums, kas pieder ne tikai Krāslavai, ne tikai Latgalei, bet arī visai Latvijai. (..) Es domāju, mēs varam runāt par Latgali vispār, jo šīs tradīcijas ir dzīvas, pateicoties vecākiem, vecvecākiem. Arī jaunieši iet gan pie svētās komūnijas, gan pie grēksūdzes, gan piedalās dievkalpojumos,” saka Sv. Ludviga Romas katoļu draudzes prāvests Eduards Voroņeckis.
Lai gan šķiet, ka mūsdienās reliģija sāk zaudēt savu spēku, Latgalē, kur kristīgās tradīcijas ir visdziļāk iesakņojušās, vēl ir pietiekami daudz jauniešu, kas ir gatavi izkopt savu ticību. Pēc prāvesta vārdiem, Krāslavas draudzē kopumā šobrīd ir ap 6000 cilvēku un samērā liela daļa no tiem esot jaunieši, kas regulāri apmeklējot baznīcu.
“Ir tā, ka es tagad vēl arī strādāju vasarā. Ir pavisam maz laika, lai aizietu uz baznīcu,” stāsta Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolniece Astrīda. “Tad bija brīdis, kad atnācu padziedāt kopā ar jauniešiem. Ļoti daudz jauniešu tiešām arī atnāca. Es biju pārsteigta. Man liekas, ka tās ir tradīcijas, ko kopj mūsu vecāki, vecvecāki, jo baznīca viņiem arī bija nopietna (..)
Mans uzskats ir tāds – es cienu savus vec.ākus, savus vecvecākus un viņu vērtības un tradīcijas un cenšos tās kopt,” bilst Astrīda.
Lai kādi būtu viedokļi par reliģiju un tās vietu un nozīmi cilvēka dzīvē, jāatceras, ka Dieva baušļi principā ir sabiedrības pamata ētikas kodekss, kurš būtu jāievēro neatkarīgi no reliģiskās piederības, tādēļ ir tikai pozitīvi, ka jaunieši to apgūst.
