2012. gada aprīlī, pirms gandrīz sešiem gadiem, Krāslavas novada dome nolēma izstāties no Pašvaldību savienības. Toreiz domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks to motivēja ar to, ka savienība neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, ka nekas nav izdarīts, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās, un pats galvenais bija lauku ceļu jautājums.
Nupat Krāslavas novads pieņēma lēmumu atkal atjaunot savu dalību Pašvaldību savienībā.
“Pieņēmām lēmumu iestāties, toreiz problēma bija ceļu līdz pagastu centriem jautājums. Tagad es redzu, pateicoties [satiksmes] ministram un viņa attieksmei, situācija ir mainījusies, un arī manā novadā pagastos sāk parādīties normāli ceļi. Esmu runājis un ticies arī ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski, un viņa attieksme pret šo jautājumu būs aktuāla un pozitīva,” sacīja Upenieks.
Tas, ka Krāslavas novads teju sešus gadus nebija Pašvaldību savienības biedrs, novada dzīvi kardināli nav mainījis, intervijā Latvijas Radio sacīja Gunārs Upenieks. Ja nu vienīgi finansiāli ietaupījumi biedra naudas ziņā, taču kopumā tas tomēr deva savu artavu, lai situācija uzlabotos, tāpēc atpakaļiestāšanās ir labas gribas izrādīšana, skaidroja novada vadītājs.
“Godīgi sakot, mēs ar LPS īpaši nekarojam, vienmēr esam sadarbojušies, un tagad laikam tas ir tāds pieklājības žests. Laika posmā, esot ārpus LPS, mēs kā pašvaldība esam vinnējuši, vismaz ietaupījuši,” sacīja Upenieks.
LPS ir izveidota 1991.gadā, pa šo laiku no organizācijas ik pa laikam kāda pašvaldība ir izstājusies, bet atkal iestājusies atpakaļ.
Pēdējos gados Krāslavas novada dome bija vienīgā no 119 Latvijas pašvaldībām, kas nebija savienības biedru pulkā. Tas, ka Krāslava ir atgriezusies, ir pozitīvi vērtējams solis, tā telefonintervijā Latvijas Radio sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
“LPS to vērtē pozitīvi, es priecājos par Krāslavas novada domes lēmumu, tas ir gaidīts un plānots lēmums, es pat negribētu skatīties pagātnē, bet vēlos skatīties uz priekšu. Es priecājos, ka LPS atkal ir vienota un tajā ir visas 119 Latvijas pašvaldības,” teica Kaminskis.
Krāslavas novada dome ar atkaliestāšanos Pašvaldību savienībā cer aktualizēt un risināt šobrīd vairākus problemātiskus jautājumus, un kopā to darīt un paust viedokli būs vienkāršāk, ja vien būs kopēja valoda, neslēpa Gunārs Upenieks.
“Mūsu prioritātes ir turpināt iesākto, tagad topa jautājums ir izglītības reforma, klašu piepildījums, skolēnu skaits, jaunās mācību programmas. LPS nostāja ir svarīga šajos jautājumos, un tad jau redzēsim,” sacīja Upenieks.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš ir Zaļo un Zemnieku savienības biedrs, pēdējo gadu laikā guvis nozīmīgu ietekmi gan reģionā, gan valstī. Viņš ir Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un kopš pērnā gada nogales arī Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ārštata padomnieks Latgales attīstības jautājumos.
