Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem pašlaik Latvijā ir aptuveni 168 000 cilvēku ar invaliditāti, tajā skaitā nepilni 8000 bērnu. Pirms pieciem gadiem invalīdu skaits bija par 37 000 mazāk. Ik gadu valsts komisija invaliditāti piešķir 55 000 cilvēku.
Satraucošus rādītājus sauc arī Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA). Kopš 2012. gada ir dubultojies to cilvēku skaits, kas tur saņem rehabilitācijas pakalpojumus, stāsta bijusī labklājības ministre un pašreizējā aģentūras vadītāja Ilona Jurševska.
"2012. gadā saņēma 1950 personas, 2015. - 3120 cilvēki, kuriem valsts varēs kompensēt šos pakalpojumus. Lai mēs ar to visu tiktu galā, ir nepieciešams papildus finansējums, jo sevišķi tāpēc, ka cilvēki jau stāv rindā. Tas vien liecina, ka cilvēkiem veselības stāvoklis nevis uzlabojas, bet pasliktinās. Ja vēl 2013.gadā rindā uz šo pakalpojumu gaidīja 5700, tad šobrīd vairāk nekā 8000. Stastistika ir bažas raisoša," saka Jurševska.
Uz 21 dienas rehabilitācijas kursu vienam cilvēkam ar kustību traucējumiem vai invaliditāti rindā jāgaida vidēji divi gadi. Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto pakalpojumu mērķauditorija ir cilvēki darbspējas vecumā, lai pēc rehabilitācijas viņus iespējami drīz atgrieztu sabiedrībā kā pilnvērtīgus tās locekļus.
Tādus mērķus šajā un nākamajos divos gados izvirzījusi arī Labklājības ministrija, kas atbilstoši ANO konvencijai iecerējusi pārstrukturēt invaliditātes jomu. Tā, lai invalīdi nav tikai pabalstu saņēmēji un mājās sēdētāji, bet tāpat kā pārējā sabiedrība izmanto visas iespējas un tiesības.
"Izglītības jomā šobrīd aktuālie pasākumi ir bērnu iekļaušana izglītības sistēmā, tajā skaitā, lai pārstruktūrētu izglītības programmas un bērni tajās piedalītos, nevis paliktu ārpusē. Tāpat nodarbinātība - jāpārkārto subsidētās nodarbinātības sistēma, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu ērtāk. Diskutējam arī par kvotām un sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat ir jāpārskata sociālā atbalsta formas - cilvēkam ar invaliditāti ir jābūt spējīgam un ieinteresētam strādāt darba prasību apjomā, kļūstot no pasīva saņēmēja par aktīvu līdzdalībnieku, "stāsta Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Pagaidām gan ministrija nerunā, cik jaunās aktivitātes un esošo atbalsta formu pārstrukturēšana varētu izmaksāt.
Tā kā ministrijas nākamā gada budžeta plānos nav aicinātas ar jaunām politikas iniciatīvām, domāts iztikt ar pašreizējo finansējumu, kā arī vairākus miljonus eiro piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
