Pārdevējs ievieto sludinājumu, ka pārdod, piemēram, lietotu bērnu sēdeklīti vai telefonu, un pēc neilga laika ar viņu sazinās potenciālais pircējs. Saziņa notiek, nevis zvanot, bet rakstot īsziņas vai ziņas lietotnē "WhatsApp". Lielākoties komunikācija notiek krievu valodā, reizēm arī latviešu valodā ar daudzām gramatiskām kļūdām.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs skaidro krāpnieku rīcību: "Notiek neliela saruna par mantas stāvokli, un tad, pat nekaulējoties, pircējs ir gatavs pirkt. Ir tikai viena nianse. Viņš atrodas citā pilsētā. Un viņš nevar atbraukt mantai pakaļ."
Tā vietā pircējs piedāvā veikt naudas samaksu par preci ar kādu no Latvijā pieejamo kurjera dienesta starpniecību. Pēc tam kurjers atbraukšot pakaļ, un preci aizvedīs. Viss it kā izklausās loģiski.
"Sarakstes laikā pārdevējiem tiek nosūtīta hipersaite, uz kuru nospiežot, pārdevējs tiek pārvirzīts uz viltus tīmekļa vietni, kura var atgādināt un arī saturēt dažādu kurjerdienestu logo. Tikai viena nianse – pārdevējām ir jāiesniedz visi savi maksājuma kartes dati tajā tīmekļa vietnē un arī jānorāda konta atlikums," skaidroja Grigs.
Tās it kā esot kurjera dienesta vai maksāšanas sistēmas prasības. Ja tiks izpildītas, tad uz jūsu bankas karti tiks pārskaitīta nauda. Krāpnieki var iztikt arī bez hipersaites, prasot it kā visus nepieciešamos bankas kartes datus atsūtīt viņiem "WhatsApp" lietotnē.
"Vēlāk komunikācija turpinās, un pārdevējam ienāk uz mobilo telefonu, piemēram, lūgums apstiprināt dubulto verifikācijas rīku, piemēram, Smart ID vai līdzīgu. To arī pārdevējs dara, un tad no šīs kartes notiek pirkums. Proti, tas ir veids, kā krāpnieks, uzdodoties par pircēju, pēc būtības nolaupa pārdevēja naudu no maksājuma kartes," pauda Grigs.
Ir bijis gadījums, kad kāds pārdevējs tirgojis preci par pieciem eiro, bet rezultātā no viņa šādi izkrāpti 1400 eiro.
Grigs akcentēja, ka "šis fenomens ir ļoti izplatīts. Mums ir vairāk nekā 800 gadījumi, un izkrāptā naudas summa jau ir vairāk nekā 300 000 eiro.
Kurjerdienestos atgādina, ka šāda veida pakalpojums klientiem netiek piedāvāts. Preces pārdevējam nekad netiks prasīts ievadīt šādus datus, kā arī kurjers šādā veidā klientam nepiegādās naudu.
"Ja jūs tirgojat iPhone un jums cilvēks ir gatavs, to neapskatot, neko nezinot, samaksāt visu summu un saņemt šo preci, visticamāk, tas nav reāli. Tā tas nenotiek," skaidroja "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.
Gan kurjeri, gan policija aicina iedzīvotājus vienmēr kritiski izvērtēt preces pirkšanas un pārdošanas procesu.
