Šādus tirgotājus ir salīdzinoši viegli noķert, tāpēc shēmas kļūst arvien sarežģītākas. “Faktiski izcelsmes maiņa notiek vai nu uzņēmumā pirms piegādes veikalam, vai nu vēl kaut kur iepriekš,” apgalvo Edīte Strazdiņa, kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja.
Krāpšanas shēma ir vienkārša, bet diezgan grūti atklājama, jo tajā tiek iesaistīt trīs līdz četri uzņēmumi. Uzņēmums A, piemēram, no Polijas uz Latviju atved tomātus. Tos iegādājas mākslīgi izveidots uzņēmums B, kurš šai precei nemaz nepieskaras un pārdod to uzņēmumam C, pavadzīmē norādot, ka tie ir Latvijā audzēti tomāti. Rezultātā uzņēmums C pārdod veikalam Latvijas tomātus, lai gan tie ir ievesti no Polijas un veikals par to neko nezina.
Krāpniecību izdodas atklāt konkurentu modrajai acij, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Vineta Grīnberga. Pērn PVD kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu atklājuši vienu šādu shēmu un veikuši vairākas pārbaudes, kurās aizdomas par krāpšanos nav apstiprinājušās.
Arī Rīgas Centrāltirgus ir tā vieta, kur atbildīgie dienesti un arī tirgus administrācija pastiprināti kontrolē, vai izcelsmes valsts, kas norādīta pie preces, atbilst patiesībai. Tirgus darbinieki arī pētot pavadzīmes, lai tajās netiktu uzrādītas nepareizas izcelsmes valstis.
Ir panākts, ka maijā vai pat aprīļa beigās vismaz zemenes vairs netiek tirgotas kā Latvijā augušas. Pirms pāris gadiem visi teica, ka tās ir Latvijas, kad zemenes vēl pat neziedēja,” gandarījumu pauž "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja.
Pircējiem jāatceras, ka tirdzniecības vietās pie augļiem un dārzeņiem obligāti ir jābūt norādītai to izcelsmes valstij, un atliek cerēt, ka atbildīgie dienesti būs kontrolējuši, lai nekādas krāpšanas nenotiek un, ja cilvēki iegādājas vietējo audzētāju produkciju, tad tā tas arī ir.
