Rīt noskaidrosies, vai maksātnespējīgajā Latvijas Krājbankā ieplūdīs jauna dzīvība vai arī banka tiks likvidēta. Uz komercbankas darbības atjaunošanu cer pašvaldības, kurām tur palikuši ievērojami naudas līdzekļi. Valsts Kase pašvaldībām naudu aizdeva, taču pēc gada tā jāatdod.
Kārsavas novada skolnieki šogad paliks bez siltākas skolas, jo skolas siltināšanai paredzētā nauda iesaldēta Latvijas Krājbankā. Nācies atteikties arī no citiem attīstības projektiem, stāsta Kārsavas pašvaldības vadītāja Ināra Silicka.
Kārsavai Latvijas Krājbankā palika 230 tūkstoši latu, Dagdas novada domei - aptuveni 300 tūkstoši, citām pašvaldībām - vairāki desmiti, bet kā zināms, vislielāko iztrūkumu Latvijas Krājbankas krahs radīja Rīgas domei, kas noguldījuma depozīta kontā bija iemaksājusi 10 miljonus latu. Rīgas domē Latvijas Radio uzzināja, ka pašvaldības finansisti pēta vienu no iespējamajiem komercbankas sanācijas plāniem, taču sīkāki komentāri netiek sniegti.
Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts uzskata, ka bankas darbības atjaunošana būtu godīgs risinājums, jo valsts un pašvaldību iestādes nonākušas ķīlnieka lomā.
Krājbankas maksātnespējas administratoram Finanšu un kapitāla tirgus komisijā risinājums bankas tālākajam liktenim bija jāiesniedz jau pirms nedēļas, taču administrators lūdza termiņu pagarināt vēl par septiņām dienām. Saņemti četri investoru piedāvājumi, no kuriem par atbilstošiem atzīti divi. Minimālais ieguldījums, kas nepieciešams bankas likviditātes nodrošināšanai ir 170 miljoni latu. Šādu summu neviens investors nepiedāvā, taču kapitāla apjomu varot mainīt. Bankas darbības atjaunošanas scenāriji pagaidām ir slepeni. Administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis stāsta, ka konkrētus mehānismu, kā kreditori varēs atgūt savu naudu, nav.
Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas administrators būs paziņojis savu lēmumu, vai kāds no sanācijas plāniem ir praktiski realizējams, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā būs jāpieņem galīgais lēmums. Komisijas vadītājs Kristaps Zakulis jau iepriekš Latvijas Radio izteicies, ka viens no priekšnoteikumiem būs naudas atmaksa valsts garantēto noguldījumu fondā. Līdz šim tas patukšots par 300 miljoniem latu.
