Panorāma

ES un Lielbritānijas «Brexit» sarunās ievērojamas domstarpības

Panorāma

Panorāma

KPV LV cīņa par likumīgo varu

«KPV LV» vēršas policijā par iespējamu reiderisma mēģinājumu, reaģējot uz konkurējošo biedru sapulci

Reaģējot uz 6. decembrī notikušo konkurējošo biedru sapulci, partijas "KPV LV" valde un tās biedri ir vērsušies Valsts policijā un Uzņēmumu reģistrā (UR) ar iesniegumu par iespējamu reiderisma mēģinājumu ar mērķi negodprātīgā ceļā pārņemt varu partijā, aģentūru LETA informēja partijā.

6. decembrī "KPV LV" biedru sapulcē pašreizējā valde tika atsaukta un ievēlēta jauna.

Biedri, kuri svētdien ievēlēja jaunu pagaidu valdi un priekšsēdētāju, pārmet līdzšinējai vadībai autoritārismu un informācijas slēpšanu par partijai piešķirto ikgadējo valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 643 000 eiro apmērā.

Šajā sapulcē ievēlētais “KPV LV” pagaidu valdes priekšsēdētājs Rolands Millers norādīja, ka “partija reāli neatbild par mums piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu”.

Šajā sapulcē ievēlētā “KPV LV” pagaidu valdes locekle Elita Lazda piebilda, ka “partijā vairs nav caurskatāmības, nenotiek tas, ko mēs prasījām kā partija no citiem, lai būtu atklāta lēmumu pieņemšana”.

Savukārt pavasarī ievēlētais "KPV LV" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzsver, ka nedēļas nogales sapulcē ievēlētā valde nav atzīstama par tiesisku, jo ir pārkāpti partijas statūti un biedru tiesības uz dalību lēmumu pieņemšanā.

Otra biedru sapulce jeb, kā informē partijā, "leģitīmā biedru sapulce", notiks šī gada 12. decembrī tiešsaistē, kuru valde jau iepriekš bija sasaukusi pēc biedru iniciatīvas.

"Pats svarīgākais, ka starp rīkotājiem un pašpasludinātās valdes locekļiem ir cilvēki, kas nav partijas biedru reģistrā. Par to, ka sapulce nenotika pēc demokrātiskiem principiem, liecina arī fakts, ka balsošanā piedalījās nedaudz vairāk par 60 cilvēku, kaut arī partijā šobrīd ir vairāk nekā 500 biedru," uzsver politiķis.

Zakatistovs pauž, ka lielākā daļa biedru nemaz netika apzināti un informēti partijas statūtos noteiktā kārtībā. "Tas vien liecina, ka šī sapulce netika rīkota, ievērojot tiesiskumu, godaprātu un biedru tiesības, un nepauž partijas biedru gribu," norāda pavasarī ievēlētais "KPV LV" priekšsēdētājs.

Noturētās biedru sapulces šī gada 21. novembrī un 6. decembrī un prettiesiski iecelto valdi neatbalsta arī partijas Saeimas deputāti, ministri un esošās valdes locekļi, akcentēts partijas paziņojumā. "KPV LV" norāda, ka šis ir bīstams precedents politikas vēsturē, kad "daļa neapmierinātu cilvēku uzspiež savas šaurās intereses pārējiem partijas biedriem, nevis rīkojas atbilstoši demokrātiska procesa principiem un izmantojot tiesiskas metodes".

"KPV LV" skaidro, ka valde turpina pildīt savus pienākumus astoņu cilvēku sastāvā – Iveta Benhena-Bēkena, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Jānis Vitenbergs un Zakatistovs.

Pavasarī valdē tika ievēlēts arī viens no konkurējošās sapulces organizatoriem Lauris Zīverts, par kura statusu arī bija domstarpības pēc valdes lēmuma par viņa izslēgšanu no partijas.

Vienā no divām konkurējošām partijas "KPV LV" biedru sapulcēm 6. decembrī attālināti nobalsots par pašreizējās partijas valdes atsaukšanu. Par valdes atsaukšanu nobalsoja 65 partijas pārstāvji, bet viens atturējās.

Tika nobalsots arī par Zakatistova un Nemiro izslēgšanu no partijas.

Tika ievēlēta arī pagaidu valde, kuras sastāvā ir Elita Lazda, Rolands Millers, Toms Andersons, Artūrs Vējš, Miks Vizbulis, Agnese Zaļakmentiņa un Raimonds Nipers. Par pagaidu valdes priekšsēdētāju ievēlēja Milleru.

Tāpat ziņots, ka savukārt pašreizējās valdes sasauktā otra konkurējošā sapulce paredzēta 12. decembrī. Abas sanāksmes sasaukušas atšķirīgi noskaņotas puses, tāpēc, iespējams, ka pēc to norises Uzņemumu reģistram varētu būt jāpieņem lēmums par sanāksmēs gaidāmo, visdrīzāk, atšķirīgo lēmumu spēkā esamību.

“Situācija tiešām ir dīvaina. Cilvēki, kuri nav partijas biedri, rīko partijas sapulci, kurā piedalās gan partijas biedri, gan tie, kuri nav partijas biedri, netiek pārbaudīta identitāte. Un viņi pieņem it kā saistošus noteikumus, kas pārkāpj procedūru,” situāciju žurnālistiem raksturoja “KPV LV” līderis Atis Zakatistovs. Viņš pauda cerību, ka atbildīgās iestādes situāciju atrisinās.

Savulaik “KPV LV “izveidoja Artuss Kaimiņš, kurš bija arī tās līderis, bet pērn no partijas tika izslēgts. Tagad viņš saka, ka “diemžēl es šo visu esmu ievārījis. Ja nebūtu valsts finansējuma, šādas cīņas nebūtu”.

“Drošāk ir iedot mērkaķim granātu, nekā jauniem deputātiem valsts finansējumu,” sacīja Kaimiņš.

Politologs Filips Rajevskis piekrīt, ka strīdus ābols, visticamāk, ir dāsnais partijas finansējums, kas piešķirts no nodokļu maksātāju naudas.

“Mums ar šo gadu partijām ir ievērojams budžeta finansējums, šeit ir ne tikai cīņa par politisko varu, bet arī vēlme vienkārši nopelnīt,” pieļāva Rajevskis.

Pirms četriem gadiem dibinātajā ''KPV LV'' ir vairāk nekā 500 biedru, taču pēdējā laikā partijas rindas strauji sarukušas, līdzšinējiem valdes locekļiem biedrus izslēdzot. Paši izslēgtie uzskata, ka tas darīts ar nodomu, lai sestdienas pilnsapulcē būtu kvorums ar līdzšinējai vadībai lojāliem cilvēkiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt