ĪSUMĀ:
- Pēc Vējoņa draudiem ar “plānu B” “Attīstībai/Par!” un “KPV LV” lūdz tikšanos ar viņu.
- Kaimiņš: Prezidentam vajadzētu izvēlēties Gobzemu vai Pabriku premjera amatam.
- Gan “KPV LV”, gan “Attīstībai/Par!” neatsakās no saviem premjera amata kandidātiem.
- „Saskaņa”: Mūsu balsis šobrīd politiskie spēki nevēlas piesaistīt.
- Nav zināms, vai prezidents tiksies atsevišķi ar “Attīstībai/Par!” un “KPV LV”.
Partijas un Valsts prezidents turpina politisko pingpongu par to, kuram pirmajam būtu jānosauc nākamā premjera kandidāta vārds. Raimonds Vējonis vairākkārt, tostarp šonedēļ pēc tikšanās ar politiķiem, uzsvēris – tām ir jāvienojas savā starpā, kuru kandidātu atbalstīt.
Partijām savukārt vienoties nesanāk, tāpēc tās sagaida premjera nominēšanu no prezidenta puses.
„KPV LV” vadītājs Artuss Kaimiņš uzskata, ka prezidentam vajadzētu izvēlēties kādu no jau nosauktajiem kandidātiem – vai nu Aldi Gobzemu no „KPV LV”, vai arī Arti Pabriku no „Attīstībai/Par!” -, nevis meklēt kādu citu.
Ar mērķi noskaidrot prezidenta redzējumu abi šie politiskie spēki pieteica vizīti pie Valsts prezidenta 26. novembrī.
„Valsts prezidentam ir jānominē vai nu viens cilvēks, vai nu otrs cilvēks. Šis signāls nav skaidrs šodien no rīta. Tāpēc arī pirmdien tikšanās. Lai sabiedrībai nav pārpratumi vai priekšstats, ka nenotiek pārrunas vai nav vēlēšanās sastādīt valdību. Lai netiek nodoti nepareizi signāli,” skaidroja Kaimiņš.
“Tāpēc arī pirmdienas tikšanās ir vajadzīga visai Latvijas sabiedrībai, lai mēs varam vienādus signālus turpināt,” sacīja Kaimiņš.
Pārmetumus par nepietiekamo valdības veidošanas darbu noraida arī apvienība „Attīstībai/Par!”. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka šobrīd tiek meklēts atbalsts viņu premjera kandidātam.
„Jebkurā gadījumā „Attīstībai/Par!” nav atteikusies no sava piedāvājuma, no Ministru prezidenta amata kandidāta Pabrika. Mēs uzskatām, ka viņš var būt ļoti labs kandidāts. Mēs strādājam pie tā, lai rastu iespējami lielu atbalstu viņa kandidatūrai un runājam ar citām partijām par šīm iespējām,” sacīja Pavļuts.
„Attīstībai/Par!” ir tā sauktās vecās koalīcijas atbalsts, tomēr vairākumu tas nenodrošina un būtu nepieciešams vai nu „KPV LV”, vai arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) atbalsts.
Iespēju vienoties par mazākuma valdību, kuru varētu atbalstīt, piemēram, „Saskaņa”, apvienība nepieļauj.
„Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs apstiprina, ka viņu balsis šobrīd politiskie spēki nevēlas piesaistīt.
„Mums jautā, kas jums labāk patiktu. Kuru no šiem diviem mazākumiem jūs būtu gatavs atbalstīt – kaut kā tieši vai slēpti. Nacionālā apvienība saka: nedod Dievs, ka viņi mūs atklāti atbalstītu. No [JKP līdera Jāņa] Bordāna skan: nedod Dievs, ka viņi mūs slēpti atbalstīs. Es gribu izmantot iespēju un teikt: esiet mierīgi, mēs netraucēsim jums pašiem visu izdarīt ar sevi,” sacīja Urbanovičs.
Prezidenta kancelejā Latvijas Radio vēl nevarēja apstiprināt, vai rīkos atsevišķu „KPV LV” un „Attīstībai/Par!” tikšanos ar Raimondu Vējoni.
Taču zināms, ka pirmdien tikšanās ar visām Saeimā pārstāvētām partijām nenotiks vienkopus, bet gan ar katru politisko spēku atsevišķi.
KONTEKSTS:
Pusotru mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas sarunas atkal nonāca strupceļā. Pēc vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Pēc Bordāna neveiksmīgā mēģinājuma Vējonis 20. novembrī nolēma nevirzīt ne Gobzemu, ne Arti Pabriku premjera amatam, bet aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim. Trīs dienu laikā neviena oficiāla tikšanās nav aizvadīta, kas izraisīja prezidenta neapmierinātību.
