Pēc Gobzema teiktā, "KPV LV" ir vienīgā partija, kas var izveidot stabilu un rīcībspējīgu valdību. Balsis šai valdībai partija gan neesot sākusi vākt. Gobzems uzsvēra to pašu, ko bija teicis jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām - ja Latvijā ciena demokrātiju, tad valdību vajadzētu veidot partijai, kas vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu. Tādējādi Gobzems uzskata, ka būtu neloģiski atkāpties no pretendēšanas uz premjera amatu. Viņš uzsvēra, ka to arī nedarīs.
Valdības izveidošana nav neiespējama, bet to ļoti atvieglotu, ja Valsts prezidents nosauktu nākamo kandidātu, kuru viņš virza premjera amatam.
Jautāts par to, vai koalīcijā vajadzētu ņemt "Saskaņu", Gobzemes atbildēja, ka objektīvā realitāte parāda - tas nav iespējams. Viņš gan atzina, ka sarunās ar vēlētājiem "Facebook" redzējis, ka daudziem cilvēkiem nav iebildumu pret sadarbību ar "Saskaņu".
Viņaprāt, sabiedrībai kopumā vajadzētu atteikties no daudzām sarkanajām līnijām, kas to šķeļ, jo tikai saliedēta sabiedrība nodrošina drošību un efektivitāti. Jautāts par "KPV LV" sarkanajām līnijām nedoties Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") valdībā, Gobzems atbildēja, ka visloģiskāk un demokrātiskāk būtu valdības veidošanu uzticēt "KPV LV".
KONTEKSTS:
Pusotru mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas sarunas atkal nonāca strupceļā. Pēc vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Pēc Bordāna neveiksmīgā mēģinājuma Vējonis 20. novembrī nolēma nevirzīt ne Gobzemu, ne Arti Pabriku premjera amatam, bet aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim.
