"Diemžēl šis nelaimes gadījums vēlreiz apliecināja, kādā tehniski kritiskā situācijā ir glābēji, no kuriem tiek prasīta nekavējoša nelaimes gadījuma likvidācija," uzsver Kozlovskis. Viņš izsaka pateicību visiem glābējiem, kuri, "neraugoties uz nepietiekamo un novecojušo tehnisko nodrošinājumu, šajā konkrētajā situācijā, kad bija grūti piekļūt ugunsgrēka lokalizācijas vietām, riskēja ar savām dzīvībām un izdarīja visu iespējamo, lai glābtu Rīgas pili."
Pēc ministra domām, notikušais uzskatāmi pierāda, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) vēršanās valdībā vēl tikai šomēnes, pieprasot līdzekļus novecojušās VUGD tehnikas atjaunošanai, ir kritiski svarīgs jautājums. "Diemžēl valdība atzina, ka tehnikas atjaunošana ir jāiekļauj nākamā gada jauno politisko iniciatīvu pieprasījumā, pretēji IeM vairākkārt uzsvērtajam, ka ugunsdzēsēju tehnikas iegāde ir nepieciešama dienesta pamatfunkciju nodrošināšanai. Šāda attieksme pret glābšanas dienestu ir nepieņemama," uzskata Kozlovskis. „Ja mēs runājam par teiksim par kaut kādām konkrētām sūkņu stacijām, kas ir izmantojamas, lai mēs varētu teiksim izmantot Daugavas ūdens baseina resursus, un tātad arī runājot par kāpnēm, tās nav mērāmas miljonos. Protams, mūsu kopējais pieprasījums uz nākamo gadu ir astoņi miljoni,” saka Kozlovskis.
„Ja mēs runājam par teiksim par kaut kādām konkrētām sūkņu stacijām, kas ir izmantojamas, lai mēs varētu teiksim izmantot Daugavas ūdens baseina resursus, un tātad arī runājot par kāpnēm, tās nav mērāmas miljonos. Protams, mūsu kopējais pieprasījums uz nākamo gadu ir astoņi miljoni,” saka Kozlovskis.
Ministrs uzsver, ka iekšlietu dienestu nepietiekamais tehniskais nodrošinājums tiek atzīts tikai šādās kritiskās situācijās, kad nelaime ir jau notikusi. "Tāpēc aicinu valdību mācīties no šī gadījuma un savlaicīgi atbalstīt resursu piešķiršanu glābēju darbam," norāda Kozlovskis.
Piektdien pēc tikšanās ar premjeru un citiem ministriem Kozlovskis žurnālistiem pastāstīja, ka kritiski nepieciešamā summa tehnikas atjaunošanai, kas būtu nepieciešama uzreiz, nebūt "nav miljonos mērāma." Savukārt kopējais budžeta pieprasījums nākamajam gadam VUGD autoparka atjaunošanai būs ap astoņiem miljoniem latu, kā jau iepriekš vairākkārt izskanējis.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) atzina, ka VUGD problemātiskā situācija ar tehniku gan viņam, gan pārējiem valdības locekļiem ir labi zināma un šāda iniciatīva uz nākamo gadu jau pieteikta. Tā tikšot vērtēta kopā ar citiem nākamā gada budžeta priekšlikumiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš atzina, ka līdzīga apmēra un sarežģītības ugunsgrēks Rīgā pēdējo reizi izcēlies tieši pirms desmit gadiem, kad Katlakalna ielā aizdegās kāda ķīmisko vielu noliktava.
Cīņu ar liesmām pamatīgi apgrūtināja arī tas, ka vienīgā ugunsdzēsējiem pieejamā sūkņu stacija, kas ražota vēl Padomju laikā, neizturēja slodzi un saplīsa. Nebija iespējams izmantot Gaisa spēku helikopteru, jo tas nav piemērots lidojumiem šādos apstākļos. Turklāt ugunsdzēsējiem bija pieejams tikai viens pacēlājs, no kura liet ūdeni uz liesmām, jo otrs bija saplīsis. „Kā parāda šie ilgstošie ugunsgrēki, kuri nav tik bieži, ilgstoši ekspluatējot šo tehniku, parādās visādas tādas problēmas, kur tas līdz šim neviens inženieris paredzēt, ka tas var nenostrādāt,” norādīja Āboliņš.
Par aizvadītajā naktī Rīgas pilī notikušo ugunsgrēku Kozlovskim piektdien bijusi telefonsaruna arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Iekšlietu ministrs apņēmies nedēļas laikā sagatavot detalizētu informāciju par ugunsdzēsības apstākļiem un glābšanas darbu gaitu.
Ar izdarītajiem secinājumiem Kozlovskim būs jāiepazīstina prezidents. Abu amatpersonu tikšanās laiks vēl tiks precizēts.
