Viņš norādīja, ka Latvija nedrīkst palikt vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus. Tam būs ļoti nopietnas sekas, brīdināja ministrs. Taču Latvijai ir jāpatur tiesības uz savu nacionālo pozīciju - iespēju izlemt turpmāk, cik bēgļus un vai tā vispār ir gatava uzņemt. Tai nav jākļūst par regulu, ko nosaka EK un kuru Latvija nespēj ietekmēt.
Kozlovskis gan atzina, ka jau iepriekšējā ES iekšlietu ministru sanāksmē izskanēja aicinājumi bēgļu uzņemšanu padarīt par ES regulu.
Tomēr, norādīja Kozlovskis, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, tad tā paliek izolēta un rezultāti nebūs ilgi jāgaida. Piemēram, ja Latvijā ienāks ukraiņu bēgļi, tad Eiropa var atteikties palīdzēt. "Tas ir nākotnes jautājums. Tas vairs nav politisks vai koalīcijas jautājums. Tas ir valsts jautājums - kur mēs esam? Vai mēs esam Eiropā un sniedzam palīdzīgu roku un vai mēs tikai prasām palīdzību un, kad citiem to vajag - tad mēs stāvām malā!" teica Kozlovskis. "Es neesmu dzirdējis, ka kāda valsts būtu pret. (..) Mēs paliekam vieni," viņš piebilda.
Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Nākamnedēļ par Junkera piedāvājumu diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri.
