Koncerns GazEnergoStroj
Krievijas holdings, sastāv no vairāk nekā 40 uzņēmumiem
Gada apgrozījums aptuveni miljards eiro
Pamatdarbība – koģenerācijas staciju projektēšana un būvniecība
Viens no galvenajiem partneriem – “Gazprom”
Kozlovskis precīzus iemeslus liegumam Čerņinam iebraukt Latvijā atsakās atklāt, taču uzsver, ka viņa uzņēmumi var darbu turpināt.
Pirms diviem gadiem Čerņins, iegādājoties uzņēmumu, solīja 400 jaunas darbavietas. „Valmieras gaļas kombinātu Krievijā atceras vēl no padomju laikiem. Tur latviešu piena un gaļas produkti ir cieņā, tāpēc ceram, ka šīs labās atmiņas mums palīdzēs un tās varēsim izmantot, attīstot zīmolu. Domājam, ka arī uzņēmuma nosaukumu atstāsim tādu pašu – „Valmieras gaļas kombināts”,” toreiz klāstīja Čerņins.
Persona non grata
Dažreiz par iekļaušanu “melnajā sarakstā” paziņo publiski,
Bet visbiežāk to nepublisko, paziņojot tikai pašai personai.
Parasti “melnajā sarakstā” iekļauj uz noteiktu laiku.
Pašlaik Latvijā iebraukšana liegta aptuveni 5000 cilvēku,
Sarakstā vairāki Krievijas politiķi – Vladimirs Žirinovskis, Genādijs Zjuganovs, Viktors Alksnis, Eduards Ļimonovs.
Pērn ārlietu ministrs liedza iebraukšanu valstī arī dziedātājiem Josifam Kobzonam, Valērijai un Oļegam Gazmanovam.
Pēc tam, kad Čerņinam liegta iebraukšana Latvijā, ''visi akcionāri nolēmuši neieguldīt naudu šajā valstī, iesaldēt projektus un pārdot projektus kopumā,” paziņojumā norāda “GazEnergoStroj” preses dienestā.
Kā liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” mājaslapā, bijušais Valmieras gaļas kombināts joprojām tiek pārdots par 7,9 miljoniem eiro.
Rus.lsm.lv atzīmē, ka Čerņins pērn jūnijā kļuvis par Krievijas Sabiedriskās palātas locekli un palātas ekoloģijas un vides aizsardzības komisijas vadītāju. Šī palāta tiek ievēlēta uz trīs gadiem, tā ir platforma varas iestāžu un sabiedrības sadarbībai.
Toreiz viņš intervijā laikrakstam “Biznes&Baltija”, komentējot situāciju Ukrainā un Krimas aneksiju, paziņojis, ka, viņaprāt, Ukraina nekad nav bijusi vienota valsts, un austrumu un rietumu reģionu mentalitāte atšķiras, un šo reģionu iedzīvotāji, “maigi sakot, viens otru nemīl”. “Bet tagad tas tik stipri atklājās, ka pat negribas domāt, pie kā tas var novest,” toreiz laikrakstam paudis Čerņins.
Šajā intervijā viņš arī atzinis, ka pēc Krimas aneksijas attieksme pret viņa biznesu Latvijā mainījās. “No zviedru bankām parādās jautājumi, kurus pirms Krimas neuzdeva. Par manu attieksmi pret Krimu, it kā lai noskaidrotu kaut ko par maniem investīciju projektiem Latvijā,” stāstījis Čerņins.
Viņš gan uzsvēris, ka viņa bizness Latvijā nav saistīts ar Krievijas politiku un viņam vienmēr bijuši demokrātiski liberāli uzskati, “bet apspriest ar baņķieriem savus politiskus uzskatus es negrasos”.
Viņš jau toreiz sacīja, ka gadījumā, ja ģeopolitiskā situācija ietekmēs attieksmi pret Krievijas investoriem tikai tāpēc, ka viņi ir no Krievijas, “tad mēs laikam iesim prom no šiem projektiem” .
