Viņš norādīja, ka šobrīd galvenais ir risināt bēgļu krīzes cēloņus, lai krīze mazinātos; jāpanāk, lai cilvēki, kas bēg no konflikta zonām, un ekonomiskie bēgļi varētu palikt savās valstīs.
Ārkārtīgi liela bēgļu plūsma apdraud Šengenas zonas pastāvēšanu, un šie risinājumi jārod gada laikā, ja tas nenotiks, varētu pacelt jautājumu par Šengenas zonas pastāvēšanu. Tas nenozīmētu, ka vairs nevarēs ceļo pa Eiropu, bet tas vairs nebūs tik vienkārši, ka šobrīd, atzina ministrs.
Jau vēstīts, ka ar cerību rast konkrētus risinājumus bēgļu krīzei trešdien Maltas galvaspilsētā Valletā sācies pirmais tik plaša mēroga Eiropas Savienības (ES) un Āfrikas valstu vadītāju samits. Sarunas solās būt sarežģītas, jo abu kontinentu politiķiem ir dažādas nostādnes un prioritātes. Taču viens kompromiss jau ir zināms – ES veidos vairāku miljardu vērtu fondu Āfrikas valstu un robežu stiprināšanai, kurā arī Latvija iemaksās 50 000 eiro.
Tikmēr Zviedrija paziņoja, ka bēgļu plūsmas dēļ uz desmit dienām atjauno robežkontroli.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas.
Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm, nākamajā gadā Eiropā papildus ieradīsies vēl trīs miljoni imigrantu. Savukārt ANO pavēstījusi, ka nākamajos četros mēnešos Grieķijā no Turcijas ieradīsies vismaz pusmiljons imigrantu, un nav pazīmju, ka aukstais laiks varētu ierobežot cilvēku ceļošanu gan pāri ūdeņiem, gan pa sauszemi.
