"Es negribētu viņus piedēvēt ludzāniešiem, jo kā zināms, viņi vairāk nekā desmit gadus dzīvo citur. Tāpēc nevarētu teikt, ka tā ir Ludzas vai Latgales reģiona problēma, no kurienes šie ekstrēmisti dodas karot [Ukrainā] separātistu pusē. Tāpēc to vajadzētu ņemt vērā," sacīja Kozlovskis.
Pilnīgi nepiekrītu, ka Latgales reģions būtu tas, no kura veidosies separātisms," uzsvēra ministrs.
Viņš gan skaidro, ka neizbēgami Latvijas sabiedrībā pastāv etniski vairākas kopienas, un šādas aktivitātes ir "tikai un vienīgi mērķis iegūt vairāk balsis, politisku atbalstu savu mērķu sasniegšanai". Taču pamata bažām par drošības situāciju Latgalē nav.
Arī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vadītājs Juris Pastars uzsver, ka ar sabiedrisko kārtību reģionā viss ir kārtībā: „Saistībā ar šo ģeopolitisko situāciju Eiropā, pasaulē nav bijušas nekādas aktivitātes.”
Lai arī ir politiskie spēki un kustības, kas priekšvēlēšanu laiku izmanto, lai pievērstos notikumiem Ukrainā un pozicionētu savu atbalstu Krievijai, par jelkādam Latgales atdalīšanās no Latvijas un separātistu aktivitātēm uzrunātie Latgales iedzīvotāji nav dzirdējuši.
To, ka Latgalē noskaņojums mierīgs, uzsver arī Daugavpils sociologs un politologs Dmitrijs Oļehnovičs: „Runājot ar kolēģiem, pilsētas iedzīvotājiem par to, ka Krimas scenārijs varētu būt arī Latgalē – protams, nē. Tā ir nepareiza asociācija, ka Daugavpils vēlas kļūt par Pleskavas apgabala sastāvdaļu.”
Pamata drošības satraukumam nav, apmeklējot Daugavpili, Krāslavu un Preiļus, uzsver arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Jau ziņots, ka, visticamāk, starp Ukrainas separātistu rindās karojošajiem cilvēkiem ir vismaz trīs Latvijas iedzīvotāji - divi pilsoņi un nepilsonis. Internetā ievietoti videomateriāli, kuros viņi krievu valodā apgalvo, ka ir no Ludzas, kādēļ piedalās karā, kā arī aicina doties uz Ukrainas dienvidaustrumiem.
Drošības policija pret trijotni sākusi kriminālprocesu par publisku aicinājumu uz terorismu, kā arī par šaujamieroča iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu.