Pansionātos situācija ar Covid-19 izplatību šobrīd ir mierīgi, taču gatavība potenciālam uzliesmojumam ir augsta. Šādu vēstījumu Latvijas Radio sniedz visi uzrunātie sociālās aprūpes namu vadītāji.
Rīgā saglabā īpašu piesardzību
Piemēram, lielākajā pansionātā – Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” – šobrīd kovida slimnieku nav. Iepriekšējos gados gūtā pieredze ļaujot paredzēt notikumu attīstību kaut nedaudz un būt gataviem. Taču, lai neradītu liekus riskus, “Gaiļezerā” turpina ievērot piesardzības pasākumus.
“Cilvēki var iet ārā, bet, tiekoties ar tuviniekiem, viņiem tomēr ir jāpiereģistrējas, un tas tiek stingri kontrolēts. Un arī telpās tuvinieki ieiet nedrīkst. Ja ir slikts laiks, lietus līst, tad mums ir speciāli izveidota telpa. Mēs pastiprināti pievēršam uzmanību – ja kādam klientam ir kas aizdomīgs… Mēs jau zinām apmēram, kas varētu būt, tad mēs veicam testēšanu. Tas pats attiecas arī uz darbiniekiem,” pastāstīja pansionāta “Gaiļezers” direktors Aldis Virbulis.
Darbiniekiem pieteikts – ja ir kādas aizdomas par saslimšanu ar kovidu, tad jāsazinās ar savu tiešo priekšnieku, lai veiktu pansionāta nodrošinātus testus.
Arī galvaspilsētas par sociālajiem jautājumiem atbildīgais politiķis, komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) saka – galvaspilsētas pansionāti, kuros mīt ļoti daudz riska grupās esošu cilvēku, dara visu, lai novērstu vai vismaz būtu gatavi potenciālam uzliesmojumam. “Nav mums šobrīd pilnīgi vienota algoritma, kā darbojas visi sociālās aprūpes centri.
Tas ir atstāts vadītāju kompetencē uz šo brīdi, kamēr nav rudenī gaidāmās jaunās valsts vadlīnijas.
Tas nozīmē, ka katrā iestādē vadītājs uzņemas atbildību, kādā veidā viņš kontrolē. Bet, skatoties uz rudeni, mēs noteikti skatīsimies un gaidīsim, kas būs šajā jaunajā rudens plānā, kādi procesi, kādi algoritmi iestrādāti, un noteikti sekosim arī tiem līdzi,” sacīja Kleinbergs.
Viņš arī uzsvēra, ka “aizdomīgo” klientu un darbinieku testēšana šobrīd neesot problēma, jo pansionātiem vēl ir gana liels testu krājums, kas izveidojies iepriekšējos saslimstības uzliesmojumos.
Ventspilī vadās pēc LM vadlīnijām
Pašvaldības pārraudzībā esošs pansionāts ir arī Ventspilī. Pilsētas sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna norādīja, ka Ventspilī nevienam pansionāta klientam vai darbiniekam pēdējā laikā kovids nav bijis.
Pansionātā piesardzība tiek organizēta pēc Labklājības ministrijas (LM) vadlīnijām. “Ciemošanās vietas ir noteiktas, kurā vietā var konkrēti tikties ar pansionātā dzīvojošiem cilvēkiem. Tāpat mums ir paliatīvās aprūpes nodaļas, kur ir faktiski tikai guloši cilvēki. Un, pirms pie viņiem iet ciemoties kāds, tiek rūpīgi izvērtēts šī cilvēka veselības stāvoklis. Tāpat arī izrunāts ar tuviniekiem – ja viņiem ir iesnas vai klepus, tad cilvēkus ir lūgts paliatīvajā nodaļā šos cilvēkus neapciemot,” pastāstīja Lapskalna.
Viņa uzsvēra, ka pansionāts seko kovida izplatības tendencēm un galvenā stratēģija šobrīd balstīta uz iespējami ātru saslimšanas gadījuma atklāšanu un izolēšanu.
LM: lielākas pilnvaras vadītājiem ļauj operatīvāk reaģēt
Pansionātiem kovids galvassāpes pašlaik nerada, un situācija ir mierīga visā Latvijā, Latvijas Radio apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vadītājs Aldis Dūdiņš.
““Situācija ir ikdienišķa. Varbūt ir atsevišķi gadījumi. Es runāju tikai par atsevišķiem gadījumiem un vairāk arī – jāsaka, ka darbinieku vidū. Par klientiem tādas informācijas nav, ka tur būtu kādas problēmas. Nu droši vien tas ir, arī pateicoties tam, ka mums iepriekšējā periodā tā vakcinācijas aptvere ir laba. Klientiem tie ir 96% un darbiniekiem 97%. Apskatoties grafikus, jūlija mēnesī pat turpinās vēl balsta vakcīnas saņemšana. Šajā ziņā strādājam, lai nepieredzētu kādu eskalāciju,” sacīja Dūdiņš.
Savukārt, lai nākotnē krīzi pārvaldītu operatīvāk, mainīti saistošie noteikumi, kas nedaudz palielinājuši pansionātu vadītāju pilnvaras lemt par ierobežojumiem.
“Redziet, mums bieži pārmet, ka mēs skatoties no epidemioloģiskās drošības viedokļa, diezgan strikti izturamies pret sociālās aprūpes centriem. Mums ir pienākums nēsāt maskas klientiem un darbiniekiem, kas atrodas institūcijās. Mums ir pienākums veikt testēšanu ar antigēnu vai eksprestestiem. Ir noteikts, lai operatīvi un elastīgi risinātu šos jautājumus. Ar beidzamajiem grozījumiem noteikumos, kuri runā par šīm lietām, ir radīta iespēja, ka institūcijas vadītājam ir tiesības noteikt dažādus ierobežojumus, ir tiesības izvērtēt riskus un attiecīgi rīkoties, ja uz vietas tā situācija mainās uz slikto pusi. Mums pārmeta un pārmet piederīgie, un arī ne visi klienti ir apmierināti par prasību valkāt maskas. Mēs uzskatām, ka tas ir labs ierobežojošais faktors attiecībā uz slimības izplatību. Tā ka, es domāju, pie tā arī turēsimies un vērosim situāciju. Tāpat jāsaka, ka mums ir uzkrājumi individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, gan dezinfekcijas līdzekļiem. Arī testi iepriekšējā periodā tika iegādāti pietiekošā daudzumā. Tā ka ekipējums ir, un skatīsimies, kāda ir aina kopumā valstī,” sacīja Dūdiņš.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
