Projekts “VisLatvijas vidusskola” ietver divas mācību iestādes – “VisLatvijas tālmācības vidusskolu” un “Brīvdabas vidusskolu”. Pirmo paredzēts atvērt ar šī gada 1. septembri, savukārt “Brīvdabas vidusskolā” šobrīd 628 audzēkņus izglīto divās licencētās tālmācību programmās.
Projekta vadītājs Arvils Pekuless pastāstīja, ka skolēnu interese atbilst plānotajam, tāpat skola neesot saskārusies ar pedagogu trūkumu. Pat otrādi – atsevišķos gadījumos skola esot palīdzējusi speciālistus novirzīt arī uz citām iestādēm.
Šobrīd lielākā problēma šķietami ir tā, ka, lai arī skolai ir licencētas mācību programmas, tā vēl nav akreditēta. Proti, mācīties tajā drīkst, taču līdz akreditācijai dokumentus par izglītības iegūšanu izsniegt tā nevar.
Pekuless gan norādīja, ka tas ir viens no uzdevumiem un skolai vēl ir laiks to paveikt: “Mēs nepaspējām iesniegt pieteikumu uz akreditāciju rudenī, kā mēs bijām domājuši. Mēs to izdarījām tagad, pavasarī. Pa šo laiku mēs pāris reizes esam arī iesnieguši precizējošu informāciju, bet saskaņošanas process nav sācies. Es domāju, ka tā [akreditācija] pārcelsies uz nākamo rudeni. Tiem, kuri bija 9. un 12. klasēs, kuri gribēja skolu pabeigt ar diplomu un piekļūt eksāmeniem, mēs viņus pārcēlām uz citām Latvijas skolām. Tā kā šie skolēni pabeigs skolu un dabūs diplomu. Diemžēl ne mūsu skolā, bet galvenais ir rezultāts. Akreditācijai tiek dots laiks – divi gadi, kuru laikā ir jāiegūst akreditācija. Neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs to neiegūtu otrajā gadā.”
Sadarbību ar valsts iestādēm Pekuless kopumā vērtēja kā konstruktīvu un visnotaļ labu.
Izglītības kontroles valsts dienests (IKVD) bijis arī pārbaudēs. Dienesta licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga neizslēdza iespēju, ka “Brīvdabas vidusskola” termiņā var paspēt novērst visas nepilnības un akreditēties, taču problēmu šobrīd esot daudz, tostarp pedagogu trūkums, kuru iepriekš noliedz projekta vadītājs.
“Šī izglītības iestāde nav gatava nodrošināt tādu izglītības procesu, kādu paredz normatīvo aktu prasības. Nomaina mācību priekšmetus, par to nepaziņojot kvalitātes dienestam.
Otrkārt, lai aizvietotu šīs vakances, viņi pieaicina tā saucamos “brīvprātīgos pedagogus”,
kuri netiek ievadīti valsts izglītības informācijas sistēmā. Nu, vēl ir dalīta mācību maksa, bet lētākajā maksā neietilpst viss noteiktais, kas ir šajos [likuma] noteikumos noteikts,” pastāstīja Šenberga.
Taču ar skolu līdz šim apmierinātas bijušas Latvijas Radio uzrunāto skolēnu mātes – Krista Milberga, kuras dēls mācās 4. klasē, un Silvija Šēra, kuras meita mācās 6. klasē. Kā galvenos ieguvumus vecāki minēja bērnu patstāvību, vairāk brīvā laika citām interesēm un iespēju apgūt dzīvē praktiski noderīgas lietas.
Vaicātas, vai viņas neuztrauc fakts, ka bērni mācās šobrīd vēl neakreditētā skolā, vecāki sacīja – nē, jo ir pārliecināti, ka skolai tas izdosies noteiktajos termiņos. “Es paļaujos, ka skolas administrācija ir ļoti atbildīgi cilvēki, jo tāds iespaids man ir radies. Un arī viņu pašu bērni apgūst to pašu izglītību. Un tas man liek ticēt, ka akreditācija būs un notiks,” sacīja Milberga.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pastāstīja, ka arodbiedrībā šobrīd nav neviena šīs skolas pārstāvja. Lai pedagogi varētu izmantot arodbiedrības sniegto atbalstu, tiem jābūt organizācijā.
Jebkurā gadījumā fakts, ka skola tās darbības sākumā nav akreditēta, bet jau strādā, pats par sevi nav nekas pārsteidzošs un arī pedagogiem risku tas nerada. Vanaga gan uzsvēra, ka bērnu vecākiem svarīgi sekot līdzi kontrolējošo iestāžu atzinumiem, jo gadījumā, ja skolu neizdosies akreditēt, šis mācību process var būt izrādījies velts, jo dokumentu par to iegūt nevarēs.
