Šobrīd Zaķusalas ēka ir diezgan sliktā tehniskā stāvoklī un tās renovācija prasītu miljonus. Televīzija pašlaik neaizņem visu lielo ēku, daļa telpu iznomāta, no kā gadā iegūst no 200 līdz 300 tūkstošiem latu.
"Pirmajā reizē, kad mēs domājām par ēkas nomaiņu, nāca ekspertīze un pateica, ka ēkas renovācijai ir nepieciešami 12-16 miljoni latu. Ēka savu mūžu ir diezgan nokalpojusi. Mēs ik pa laikam saucam ekspertīzes un skatāmies, vai nav atnākuši vaļā kādi metinājumi," izteicās Kots.
Ēkas uzturēšana gadā vidēji prasa 800 tūkstošus latu. No tiem vidēji 200 tūkstoši latu jāsamaksā par elektrību, tikpat liela summa par apkuri. Šobrīd brīvas un neizmantotas televīzijas ēkā ir apmēram 15 - 20% telpu.
Kots stāsta, ka sarunās ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" pateikts, ka viņi pašlaik neredz iespējas ēku pārņemt. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba grupa, kas strādā pie jaunā sabiedriskā medija ēkas telpu risinājumiem, atzinusi, ka viņi neredz iespējas neko vairāk optimizēt vai ekonomēt, piebilda LTV vadītājs. Viņš uzskata, ka jaunajam sabiedriskajam medijam būtu jāatrodas vienā ēkā.
"Lai šo ēku renovētu, tā ir jāatbrīvo. Ja to neatbrīvos, tad tā būs tāda veca kuģa metināšana pa posmiem, un man pat nav saprotams, kā to var izdarīt. Variants A, kas man liekas 100% pareizs, ir tas, ka šī ēka tiek atbrīvota un televīzija uz kaut kurieni tiek pārvietota. Tad šo ēku var renovēt un domāt tālāk, ko ar to darīt. Par radio ēku man nav tik daudz informācijas. Cits variants ir, ka renovācija notiek visiem darbiniekiem klātesot, bet tas, manuprāt, būs neefektīvs, dārgs un mokošs process. Tādēļ es kā vienīgo variantu redzu pārvietošanu. Taču ēka arī nevar palikt tukša. Ja mēs pārvietojamies, tad ir jāsaprot, kas pēc kāda laika varētu aizņemt šo ēku. Šie jautājumi ir ļoti komplicēti," sprieda Kots.
Televīzijas ēku Zaķusalā joprojām nav izdevies ierakstīt Zemesgrāmatā, jo par vairākiem zemes gabaliem uz salas notiek tiesvedība.
