"Ir jāatšķir divas lietas – kaimiņvalsts, ar kuru mums šobrīd ir pietiekami saspīlētas attiecības, ideoloģija no krievu tautas ģenētiski vēsturiskās atmiņas, jo krievu cilvēkam no atmiņas nevar izkalt to, ko piedzīvoja krievu karavīri un jebkura krievu ģimene,” pauda Kosteņecka.
Kosteņecka atgādināja, ka tad, kad pasaulē atzīmē nacisma sagrāvi, Krievijā tiek svinēta uzvara Lielajā Tēvijas karā. No paaudzes paaudzē tas ir iedzīts cilvēku apziņā un nav iespējams izdzēst no karavīru pēcnācēju atmiņas par senču varonību cīņās par tēvzemi, tādēļ nav jānosoda cilvēki, kas dodas pie Uzvaras pieminekļa pieminēt savus kritušos. Ir vien jāatšķir šī piemiņa no ideoloģijas, kas šos svētkus privatizējusi, un no vienkāršiem cilvēkiem, klāstīja Kosteņecka.
Savukārt Zinātņu akadēmijas viceprezidents un drošības eksperts Tālavs Jundzis atzina, ka ir jāizrāda cieņa kara veterāniem un viņu mantiniekiem, taču, ņemot vērā, ka latviešu sabiedrībai 9. maijs saistās arī ar valsts okupāciju, datums nav svinams, bet atzīmējams kā piemiņas diena. Tāpat drošības eksperts norādīja, ka būtu nepamatoti šīs dienas atzīmētājus dēvēt par okupantiem.
“Mēs pārspīlējam pasākuma bīstamību Latvijas sabiedrībai,” sacīja Jundzis.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns gan norādīja, ka jāsaglabā arī kritiska perspektīva – nedrīkst absolūti pievērt acis uz to, kā tiek administrēti ar šo dienu saistītie pasākumi.
"Deviņdesmitajos gados tur pulcējās vien pāris simti iedzīvotāju, bet pēc tam, kad ap 2000. gadu Krievija iedarbināja propagandas mehānismu, cilvēku skaits sāka pieaugt,” sacīja Kaprāns.
Kosteņecka arī norādīja, ka pirms demit gadiem, kad Maskavā sāka izmantot oranži melnās Georga lentītes simboliku, kara veterāni jutās aizskarti, jo sākotnēji lentīti izmantoja kā ordeņu un kara medaļu sastāvdaļu, kas bija jānopelna, nevis jāsprauž, kur pagadās.
Jau vēstīts, ka intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs aicinājis visus iedzīvotājus 9. maijā doties pie uzvaras pieminekļa un pārliecināties, ka atceres pasākums nav drauds Latvijas neatkarībai.
