Kosmetologi un kosmētiķi nedrīkst strādāt kopš pērnā gada novembra, tātad septiņus mēnešus. Lemjot par ierobežojumu atvieglošanu skaistumkopšanā, pašlaik atļauts strādāt frizieriem, manikīra un pedikīra speciālistiem, bet kosmetologiem un kosmētiķiem nē.
Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte norādīja, ka “tiek atrasti nepārtraukti argumenti, arvien jauni un jauni, kāpēc mēs joprojām nestrādājam”.
“Lielākā daļa no šiem speciālistiem ir augsti kvalificēti speciālisti, kas ir ārstniecības personu reģistrā,” viņa piebilda.
Tiesībsargs Juris Jansons un Konkurences padome iepriekš norādījusi, ka gan ārstniecības iestādē, gan skaistumkopšanas salonā ir iespējas nodrošināt epidemioloģiskās prasības. Ar pašlaik Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem nozarē radīta nevienlīdzīga attieksme pret kosmētiķiem un kosmetologiem.
Bet ceturtdien, 14. maijā valdības sēdē, atkārtoti aizsākot diskusiju par šiem jautājumiem, tieši no Veselības ministrijas un premjera puses nebija atbalsta lemt par šo jautājumu.
“Es, nebūdams epidemiologs, šobrīd tiešām nevaru komentēt par drošību, par nedrošību. Domāju, ka mums nākamnedēļ vajadzētu atgriezties pie šī konkrētā jautājuma,” pieļāva premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Sabīne Ulberte no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas savukārt pauda, ka “šobrīd tā sajūta ir tiešām tāda, ka tas ir tāds varas parādīšanas veids, neslēpsim, visi zina, ka šī nozare un mēs abas asociācijas, esam cīnījušās no pirmā brīža par iespēju strādāt”.
Tāpēc atbalstu kosmetologi un kosmētiķi vēl cer rast Saeimā.
Parlaments jau vienreiz ignorējis valdības lēmumu un atbalstījis grozījumus vajadzīgajā likumā, lai darbu varētu atsākt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi – āra terasēs.
Un pašlaik Saeimas Tautsaimniecības komisija virza priekšlikumu Saeimā, kas atļautu strādāt visām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.
“Manā uztverē ir jānovērš visu ārstniecības personu iespējas tapt diskriminētiem ierobežojumu kontekstā. Uzsveru, ka lēmums komisijā tika pieņemts vienbalsīgi. Man tikai prieks, ka šie dažādie iesniegtie priekšlikumi rada rosību diezgan pasīvajā Ministru kabinetā,” paziņoja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīva partija).
Viņš pieļauj, ka, valdībai nenākot pretim kosmetologiem, arī šajā jautājumā varētu sekot tāds pats scenārijs kā ar āra terasēm.
KONTEKSTS:
No 1. marta atsevišķu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji – frizieri, podologi, kā arī manikīra un pedikīra speciālisti – atsāka darbu, ievērojot papildu prasības. Kosmētiķi un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā joprojām strādāt nedrīkst.
Tikmēr Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija pakāpies līdz 453,3. Pirms nedēļas šis rādītājs bija 441,2, bet 16. maijā - 431,3.
