LTV raidījums “4. studija” saņēma ziņu no Kuldīgas iedzīvotājas, kura ir satraukta, ka Kuldīgā strauju popularitāti ir ieguvis kosmētiskais spirts - ne skaistuma procedūrām, bet gan, lai pavisam lēti piedzertos. Tas esot nopērkams vairākos veikalos, par ko raidījums arī pārliecinājās.
Kādā veikalā raidījumam atklāja, ka lielākā daļa pircēju, kuri iegādājas kosmētisko spirtu, izmanto to dzeršanai.
Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas anesteziologs, reanimatologs Roberts Stašinskis raidījumam pastāstīja, ka ir sakāries ar to, ka “dzer kosmētisko spirtu, dzer odekolonu, dzer smaržūdeņus, dzer visu ko, kur iekšā ir etilspirts”.
Pēdējā laikā šo aromātisko smaržvielu dzērāju skaits noteikti ir pieaudzis, novērojis Stašinskis, uzsverot, ka tie noteikti nav lietojami pārtikā, jo, tas, kas ir pievienots klāt, visi aromatizatori, tie noteikti nav pārtikas produkti un, nonākot organismā, var izraisīt veselības traucējumus.
Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere norādīja, ka uz kosmētikas līdzekļiem nevar attiecināt tādus pašus ierobežojumus kā uz alkohola tirdzniecību, jo tās ir dažādas produktu grupas.
Drošumu kosmētikas līdzekļiem novērtē atbilstoši to paredzētajam lietošanas mērķim, tātad - ārīgai lietošanai, norādīja inspekcijas pārstāve.
Valsts policija un Veselības ministrija savu viedokli par kosmētiskā spirta pieejamību raidījumam nevēlējas paust, norādot, ka šis jautājums ir Veselības inspekcijas pārziņā, jo tai uzticēta šo līdzekļu kontrole.
Veselības inspekcijas pārstāve Maija Rumpētere savukārt pauda - ja kāds neatbilstoši lieto produktu, tā ir viņa paša atbildība un problēma, jo inspekcija uzrauga kosmētikas līdzekļa drošumu, ja to lieto atbilstoši paredzētajam mērķim.
