Vilnis Jēkabsons PMLP priekšnieka amatā ir kopš 2003.gada un pērn iekšlietu ministrs pagarinājis ar viņu darba attiecības vēl uz nākamiem pieciem gadiem. Tomēr tieši Jēkabsona vadīšanas laikā notika skandalozā pasu pirkšanas lieta, kad aptuveni simts Latvijas pases, samaksājot desmitiem tūkstošu eiro, nopirka Krievijas pilsoņi, kuriem šis dokuments nepienācās. Šajā gadā aizdomās par korupciju pieķerti jau trīs PMLP darbinieki.
Kukuļņemšana un kukuļdošana valsts amatpersonai - tie ir likuma panti, pēc kuriem pagājušajā nedēļā sāka kriminālprocesu pret vairākiem cilvēkiem, tai skaitā augstā amatā esošu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieci. Neoficiāli zināms, ka tā varētu būt iestādes Ventspils nodaļas vadītāja. Drošības policija neatklāj ne iespējamo kukuļa summu, ne to, par ko tas maksāts.
PMLP vadītājs darbinieci pagaidām neatstādinās. "Es tikai zinu to, ka – kā viņa apliecināja – šeit nefigurē nekāds kukulis. Šeit figurē draudzīgas attiecības. Un tas ir viss, ko es zinu. Šajā dokumentā, ko es saņēmu no Drošības policijas, nav runa par atstādināšanu, šeit runa ir tikai par faktu, un līdz ar to es arī tiesiski to nevaru darīt. (Jums nav tiesību viņu atstādināt?) Nē. Tikai tad, kad būs oficiāls dokuments, ar lūgumu, ka ka šī amatpersona nav tiesīga strādāt ar klientiem, ka viņa ir jāatstādina, tikai tad es esmu tiesīgs gatavot dokumentu viņu atstādināt. Šāda dokumenta manā rīcībā nav,” saka Jēkabsons.
Bet šis nav ne pirmais, ne vienīgais korupcijas gadījums. Šovasar divus PMLP Rīgas nodaļas darbiniekus Drošības policija pieķēra iespējamā kukuļņemšanā un dokumentu viltošanā, lai pagarinātu termiņuzturēšanās atļaujas. Šajā lietā bijis arī kukuļa starpnieks.
Lai arī vadītājs uzskata, ka pārkāpti vien iestādes iekšējie noteikumi, darbiniekiem no darba bija jāaiziet. Iespējams, tas nozīmē, ka bijuši vēl citi iemesli vai informācija, lai darba attiecības pārtrauktu.
“Šeit ir kārtība, kam ir jābūt pie saņemšanas, kam pie iesniegšanas, kādiem jābūt dokumentiem, un šī lieta no mūsu darbinieku puses veikta nekorekti. Arī, pārrunājot šos notikumus ar darbiniekiem, viņi ir uzrakstījuši atlūgumus, un šajā iestādē vairs nestrādā,” saka Jēkabsons. Viņš mēģina notikušo padarīt mazāk nozīmīgu, uzskaitot zināmo kukuļa apjomu: “Ja iet runa par kukuli, to, ko es varu teikt - te nefigurē nekādā veidā finanšu līdzekļi, te figurē citas materiālās vērtības kā alkohols, ziedi, kā mīkstās rotaļlietas uz Valentīndienu.”
Tomēr LTV rīcībā esošās neoficiālās ziņas liecina, ka epizode ar konfektēm nebūt nav vienīgā, kas figurē lietā.
Savukārt pērn KNAB par kukuļņemšanu lūdza apsūdzēt vēl divus citus pārvaldes darbiniekus, kuri šeit joprojām strādā, lai arī ne ar klientiem. Vienam pat tika uzrādīta apsūdzība, taču nupat, oktobrī kriminālprocess izbeigts. Vai pamatoti – par to pašreiz notiek pārbaude.
Vēl dažus gadus iepriekš par kukuļņemšanu notiesāja Ventspils nodaļas vecāko eksperti.
Izņemot pašu jaunāko korupcijas gadījumu, visi pārējie saistīti ar pakalpojumiem ārvalstniekiem un uzturēšanās atļaujām.
Tostarp pēdējās desmitgades lielākais skandāls šajā iestādē, kad ar ierēdņu palīdzību Latvijas pases tirgoja Krievijas iedzīvotājiem. Te daļa iesaistīto jau notiesāti, taču lieta līdz galam nav izmeklēta. “Ir jāsaprot, ka šī krimināllieta ir ļoti sarežģīta. Informācija, kas jāvērtē šī kriminālprocesa ietvaros, ir ļoti apjomīga un tas prasa, protams, zināmu laiku. Un, ja mēs vēlamies, lai šis process tiktu maksimāli efektīvi izmeklēts, tāpēc mēs sev nekādus laika ierobežojumus īpaši neuzliekam. Galvenais, lai sabiedrības interesēs tā lieta ir izmeklēta,” iepriekš intervijā “De facto” teica Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.
PMLP uzsver – tagad dokumentus izsniedz citādi, nodaļās ir video un audio novērošana, lēmumu pieņemšanai vajagot vismaz četrus parakstus, un darbiniekiem skaidro korupcijas riskus.
Bet šie gadījumi vēlreiz apliecina, ka interese par katru cenu saņemt Latvijas dokumentu ir liela. Uzturēšanās atļaujas ir kļuvušas par daļu no Latvijas iekšējās drošības jautājuma. PMLP uzsver, ka viņi dara visu, lai riskus izslēgtu.
Tai pašā laikā iekšlietu ministrs neuzskata, ka sāktie kriminālprocesi būtu iemesls pārvērtēt arī pārvaldes vadītāja atbilstību amatam. Viņaprāt, notikušais nav uzskatāms par sistēmu. To pašu apliecina arī Drošības policija.
“Pilnīgi noteikti mēs apsēdīsimies trijatā - PMLP vadītājs un Drošības policijas priekšnieks - un es gribēšu dzirdēt pirmkārt šo procedūru aprakstu un Drošības policijas vērtējumu par procedūrām,” saka Kozlovskis. “Lai izvērtētu iestādes vadītāja atbildību, vajadzētu vispirms radīt procedūras, kas maksimāli izslēdz šo subjektīvo faktoru. Ja tur būs acīmredzama neatbilstība loģikai un šodienas aktualitātēm, tad mēs varam vērtēt dienesta vadītāja atbildību.”
PMLP vadītāja darbu vērtē īpaša komisija reizi divos gados. Pēdējoreiz viņš saņēmis augstāko jeb A novērtējumu. Nākamajai kārtējai novērtēšanai vajadzētu notikt tuvākajā laikā. Bet pērn ministrs akceptējis viņu darbam šajā amatā vēl uz nākamajiem pieciem gadiem.
