Panorāma

Rosina auto tehnisko apskati reizi divos gados

Panorāma

Panorāma

Pērn uz ārzemēm adoptēti pieci Latvijas bērni

Kopš stingrākiem adopcijas noteikumiem uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits krasi sarucis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kopš noteikti stingrāki nosacījumi bērna adopcijai prom uz ārzemēm un tas, ka jāpārliecinās, vai adopcija ārpus valsts patiesi atbilst bērna vislabākajām interesēm, adopciju uz ārvalstīm skaits būtiski sarucis. 2022. gadā uz ārzemēm adoptēti pieci Latvijas bērni. Pagājis vairāk nekā gads, kopš Saeima lēma padarīt sarežģītāku Latvijas bērnu adopciju uz ārvalstīm, tostarp aizliedzot bērnu adopciju uz ASV, kur pēdējos gados devušies gandrīz visi ārpus Latvijas adoptētie bērni. 

Pēc savulaik sabiedrisko mediju rubrikā "Sistēmas bērni" izpētītā, ka bērnu adopcijas procesi uz ārvalstīm mēdz būt līdz galam necaurskatāmi, ar to saprotot, ka ziņas par bērnu tālāku likteni reizēm pat iztrūka, Saeimas deputāti 2021. gada izskaņā lēma šos procesus sarežģīt. Tai skaitā nosakot, ka uz ASV, kur devās vairums bērnu, adoptēt ir aizliegts. 

2012. gadā uz ārvalstīm adoptēti 142 bērni, bet desmit gadus vēlāk – 2022. gadā – vien pieci. Tie visi bijuši pirms likuma grozījumiem iesākti adopcijas procesi, ko tādēļ ļāva pabeigt.

Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze skaidroja: "Viens bērns bija 15 gadus vecs. Viņš iepriekš jau bija ciemojies šajā viesģimenē. Pārējie četri bērni ir divu bērnu grupās. Tātad brāļi un māsas. Divi bērni, kam bija 12 un 11 gadi – brālis un māsa, ciemojušies iepriekš viesģimenē. Un otri divi bērni – 13 un 14 gadi, ar būtiskām veselības problēmām. Arī bija jau ciemojušies šajā viesģimenē."

Saskaņā ar likumu šobrīd adopcija no Latvijas pieļaujama uz sešām valstīm, taču nekāda interese, ņemot vērā, ka ASV starp šīm sešām valstīm nav, nav izrādīta. Uz ASV pērn adoptētie nāca no Rēzeknes un Rīgas.

Rīgas bāriņtiesas pārstāve Ginta Subbota skaidroja: "Tie bija trīs bērni no Rīgas, kuri dzīvoja bērnunamā. Respektīvi, Labklājības ministrija bija izsniegusi šīs atļaujas, un arī bērni izteica vēlmi tikt adoptētiem. Un pēcadopcijas process notiek tā, ka tur viss ir kārtībā. Uzraudzība notiek pēc jaunajiem noteikumiem."

Tas nozīmē, ka ziņas par bērnu Latvijas valsts turpina saņemt līdz bērna pilngadības sasniegšanai, nevis tikai divus gadus pēc aizbraukšanas kā iepriekš. Pašlaik aktuālu adopcijas procesu nav. Speciālisti, kas agrāk strādāja ar amerikāņu ārvalstu adopcijas aģentūrām, to vairs nedara.

Zvērināta advokāte Kristīne Lemantoviča atzīmēja: "Faktiski es uzskatu, ka nav iespējama bērnu adopcija uz ārvalstīm. Es neredzu, ka kāds latvietis būtu ieinteresēts adoptēt šos pusaudžus. Vienlaikus no savas pieredzes un arī, skatoties Labklājības ministrijas statistikas datus par iepriekšējiem gadiem, kad ārvalstu adopcija bija pieejama, tad ārvalstu adoptētāji allaž bija ieinteresēti adoptēt. Un viņi nebūt nebaidījās no pusaudžiem."

LM informēja, ka pagājušajā gadā Latvijā adoptēti 89 bērni. Un, lai gan pašlaik no ārvalstīm intereses par bērnu adopciju nav, tik un tā top īpaša ārvalstu adopcijas komisija, kuras uzdevums gadījumos, kad tiks izrādīta interese par Latvijas bērniem, būs pārliecināties, ka bāriņtiesa darījusi visu, lai atrastu bērnam ģimeni tepat, pirms piekrist adopcijai pāri robežām. 

KONTEKSTS:

No 2022. gada 1. jūlija bez vecāku gādības palikušos Latvijas bērnus vairs nevarēs adoptēt uz ASV. Arī attiecībā uz citām pasaules valstīm ieviesti stingrāki nosacījumi par bērnu adopciju. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti