Robežsardzes pārstāvis arī zināja stāstīt, ka šajā laikā Lietuvā bija 40 ieceļošanas atteikumi Krievijas pilsoņiem un Igaunijā – 29, bet Polijā nav bijis tādu gadījumu.
Ruskulis pieļāva, ka atšķirības varētu būt saistītas ar to, cik daudz cilvēku kopumā šķērso attiecīgās robežas: "Visdrīzāk Lietuvā un Igaunijā varētu būt lielāks šķērsojošo personu skaits nekā pie mums."
"Noteikti būs tādu personu kategorija, kuri, neskatoties uz ierobežojumiem un informāciju masu saziņas līdzekļos, kaut kāda daļa vienalga mēģinās šķērsot robežu, meklēt dažādus iemeslus, pamatot ar humāniem apsvērumiem. Protams, mēs vērtējam katru gadījumu," piebilda Ruskulis.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.
Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.
Tādēļ Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās par nekavējošu reģionālu risinājumu, lai, gaidot ES kolektīvu rīcību, jau tagad ierobežotu Krievijas ceļotāju plūsmas, tādējādi mazinot drošības riskus. Lēmums pieņemts koordinēti, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijām, un stājās spēkā vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs 19. septembrī.
