Laikā no 24. februāra līdz 26. augustam Krievijas pilsoņiem bija anulētas 578 termiņuzturēšanās atļaujas un 183 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
264 atļaujas anulētas, jo nebija savlaicīgi iesniegti dokumenti reģistrēšanai. Pārējie anulēšanas iemesli ir darba attiecību pārtraukšana, uzturēšanās iemesla maiņa, Latvijas pilsonības iegūšana. Tāpat, piemēram, 32 atļaujas anulētas, jo sniegtas nepatiesas ziņas, bet 24 atļaujas anulētas, jo ārzemnieks iekļauts ieceļošanas lieguma bāzē.
Astoņas atļaujas anulētas, jo kompetentas iestādes aizliegušas uzturēšanos Latvijā.
Tāpat, piemēram, starp anulēšanas iemesliem ir darba devēja maiņa, izceļošana uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, laulības šķiršana.
LETA jau rakstīja, ka atbilstoši datiem uz 12. augustu Krievijas pilsoņiem ir 9189 derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, tostarp 1820 izsniegtas saistībā ar investīcijām. Baltkrievijas pilsoņiem ir 2432 derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, tostarp 65 – saistībā ar investīcijām.
Tāpat Latvijā Krievijas pilsoņiem tobrīd bija 37 183 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Tāpat ziņots, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.
Patlaban grozījumi ir saskaņošanā atbildīgajās ministrijās. Vienlaikus ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paziņojis, ka izmaiņas Imigrācijas likumā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem varētu būt striktākas nekā uz Baltkrievijas.
