Tas gan nenozīmē, ka politiskais patvērums šiem cilvēkiem tiks piešķirts, norādīja Ruskulis: “Tas nenozīmē, ka automātiski [tiek piešķirts patvērums]. Kad viņi liek pamatojumu izvairīšanās no mobilizācijas, viņiem tiek piešķirts bēgļu statuss, tikmēr viņu iesniegumi tiek izskatīti procesuālā kārtībā.”
Ruskulis uzsvēra, ka šādu personu iesniegumi tiek ļoti strikti vērtēti. Vienlaikus viņš atzina – visticamāk, ka vismaz 80% no šiem iesniegumiem tiks noraidīti.
Kamēr dienesti vērtē iesniegumus, šīm personām ir iespējas apmesties valsts iekšienē, piebilda Ruskulis.
Tāpat robežsardzē atkārtoti informēja, ka kopš 19. septembra Krievijas valstspiederīgo plūsma samazinājusies par 20%. Situācija uz ārējās robežas ir stabila un kontrolēta.
Iepriekšējā diennaktī ārējo robežu šķērsojuši 283 Krievijas valstspiederīgie, kas ir vidēji 6 reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs – Igaunijā tie ir 1832 Krievijas Federācijas pilsoņi, bet Lietuvā – 1531.
Kopumā kopš 19. septembra Krievijas–Latvijas un Baltkrievijas–Latvijas valsts robežu ir šķērsojuši 3111 Krievijas valstspiederīgie, tikai tie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām.
Tikai 15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata, attiecīgi ar īstermiņa (Šengenas vīzu) vai ilgtermiņa (Latvijas nacionālo vīzu) vīzām, vēl 41% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, starp tiem Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļošana saistīta ar darba vajadzībās vai arī kādiem humāniem apsvērumiem.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā personu uzturēšanās laikā Latvijas Republikā un stingri uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus, un rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas.
Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta 19 Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19. septembra 93 Krievijas Federācijas pilsoņiem. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta, gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.
Uz “zaļās” robežas ar Krieviju nav konstatēti gadījumi, kad personas mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.
Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.
Tāpat saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība otrdien nolēma no 28. septembra līdz 26. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām. Ārkārtējā situācija izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijās, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
