Kopš gada sākuma Rīgā aizvērtas 25 spēļu zāles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Spēlētāju un spēļu zāļu skaita samazinājumu ietekmējis Pašatteikušos personu reģistrs, Rīgas domes uzvaras visās tiesvedībās par spēļu zāļu slēgšanu, kā arī Covid-19 pandēmija.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi azartspēļu nozari visā Latvijā
  • Pavasarī vairākas spēļu zāles gan klātienē, gan tiešsaistē bija slēgtas
  • Pašatteikušos personu reģistrs mazinājis spēlētāju skaitu
  • Azartspēļu spēlētāju skaits mazinājies par vismaz 25%
  • Rīgas dome turpina izskaust spēļu zāles

Rīgas dome prognozē vairuma spēļu zāļu slēgšanu pēc diviem, trim gadiem; daļa pēc aizvēršanas pavasarī darbu nav atsākušas
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Azartspēļu biznesam ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī līdzīgi kā pārējai izklaides nozarei pašlaik klājas smagi. Tā secināja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. To ietekmējusi Covid-19 izplatība, kā arī fakts, ka pavasarī ilgāku laiku slēgtas bija gan klātienē apmeklējamās, gan interneta azartspēļu vietnes. Rīgā no 149 spēļu zālēm gada sākumā tagad atvērtas ir 124, saka Vērzemnieks.

Gada sākumā ieviestais Pašatteikušos personu reģistrs ir ietekmējis azartspēļu spēlētāju kritumu. Vērzemnieks uzsvēra, ka tas ir labs risinājums kā atturēt cilvēkus no pārmērīgas spēlēšanas. Protams, jāņem vērā arī Covid-19 pandēmija.

Reģistrs ietver jau vismaz 10 tūkstošus cilvēku un kopš gada sākuma spēlētāju skaits ir samazinājies par 25 – 30 procentiem.

Apmeklējuma kritums gan neesot tik liels kā ekonomiskajā krīzē pirms desmit gadiem, taču ar Spēļu biznesa asociācijas akceptu zāļu durvis gan klātienē, gan internetā drīzumā būs slēgtas arī uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kuri tiks iekļauti Pašatteikušos personu reģistrā.

Frāze “ierobežot azartspēļu pieejamību” ir izlasāma arī Rīgas domes koalīcijas rīcības plānā. Un to īstenot ļauj vēl iepriekšējā sasaukuma pieņemtais lēmums, ka lielākā daļa spēļu zāļu galvaspilsētā ir slēdzamas, atstājot tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās esošās. Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš sacīja, ka līdz šim pašvaldība uzvarējusi visās tiesvedības, kur domes lēmums par slēgšanu ir apstrīdēts. “Apgabaltiesā atrodas 37 lietas, no kurām 32 ir pozitīvi lēmumi priekš pašvaldības,” skaidroja Liepiņš.

Gandrīz 30 lietu izskatīšanu gaida Augstākajā tiesā, bet arī izlemtajās lietās tiesa atzinusi, ka pašvaldība ir rīkojusies tiesiski un ka sabiedrības vairākuma intereses ir pārākas par spēļu biznesu. Nozare lēš, ka līdz ar azartspēļu izskaušanu valsts un pašvaldības budžets zaudēs ap 40 miljoniem eiro gadā, turklāt augšot pagrīdes rūpals.
 

KONTEKSTS:

Spēļu zāļu slēgšana ir bijis viens no pamanāmākajiem iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma politiskajiem piedāvājumiem.

No šī gada 1. janvāra azartspēļu atkarīgajiem ir iespēja pievienoties pašatteikšanās reģistram. Tas attiecas ne tikai uz spēļu zālēm, bet arī pašlaik tik populārajām interneta kazino vietnēm.

Latvijā no azartspēļu atkarības ārstējas pavisam neliela daļa no kopējā atkarīgo skaita. Iespējas ir dažādas – apmeklēt psihologu, grupas terapijas, kā arī rakstīt pašatteikšanās iesniegumu spēļu zāles operatoriem. Visbiežāk tās izmanto tad, kad situācija jau ir kritiska – kad atkarīgais ar visu ģimeni nonācis lielos parādos. 

Pavasarī, Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā bija aizliegts spēlēt gan kazino un spēļu zālēs, gan internetā. Saeima aprīlī noraidīja priekšlikumu, kas azartspēļu aizliegumā Covid-19 izplatības laikā būtu paredzējis izņēmumu uz interaktīvajām azartspēlēm, skaitļu izlozēm un momentloterijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti