Stacionāros pēdējo septiņu dienu laikā ārstējas vidēji 656 pacienti. Turklāt par 2,4% pieaudzis to slimnieku skaits, kas stacionāros ārstējas ar smagu slimības gaitu.
Turpinās saslimstības pieaugums visas vecuma grupās, izņemot 70+, ko SPKC skaidro ar vakcināciju. No aprīļa sākuma ar patstāvīgu pieaugumu turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, gan sociāliekonomiski aktīvās vecuma grupās no 20–69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupās 15–50 gadi.
Pagājušajā nedēļā inficēšanās ar koronavīrusu apstiprināta 234 pusaudžiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem, un tas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā saslima, piemēram, aprīļa sākumā.
"Ja mēs paskatāmies arī uz saslimšanas rādītājiem, pēdējie dati liecina, ka jauniešu grupa ir tā, kurā saslimstības rādītāji ir pieauguši. Skatoties pret iepriekšējām divām nedēļām, šis novērojums saglabājas. Saslimstības dati vecuma grupā 10 līdz 19 gadi ir ar izteikti augošu tendenci," teica SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Pēdējā informācija, kas saņemta par Covid-19 sekvencēšanas gadījumiem liecina, ka
vīrusa britu paveida (B.1.1.7) īpatsvars pagājušajā nedēļā bija 91%.
Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 441,2 (pirms nedēļas – 404,1). Tikmēr Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs turpina samazināties, sasniedzot 340,2 (nedēļu iepriekš – 396,0). Latvija saslimstības ziņā pakāpusies uz 9. vietu starp visām Eiropas valstīm.
Kaimiņvalsts Igaunija ierindojas 12. vietā ar 14 dienu kumulatīvo rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 388,3 (nedēļu iepriekš – 446,6), savukārt Lietuvā novērojama situācijas pasliktināšanās, sasniedzot 6. vietu Eiropā, ar rādītāja pieaugumu līdz 576,4 (pirms nedēļas – 540).
Epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 saslimšanu Latvijā pasliktinās, un ieviestie drošības pasākumi joprojām ir spēkā ar mērķi novērst saslimstības izplatību. Epidemiologi aicina ikvienu iedzīvotāju ievērot drošības pasākumus, tādējādi pasargājot sevi un savus līdzcilvēkus no iespējamas inficēšanās.
Covid-19 profilakses pasākumi joprojām rūpīgi jāievēro:
- vēdināt telpas vairākas reizes dienā, ievērojot visus drošības pasākumus (pieskatot mazus bērnus), plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībās, kur uzturas vairāki ģimenes locekļi, kā arī darbavietās un izglītības iestādēs, kur darba un mācību process notiek klātienē,
- pareizi lietot sejas masku (nosedzot degunu un zodu) vietās, kur tas ir nepieciešams,
- īpaši rūpīgi ievērot roku higiēnu,
- nedoties sabiedrībā pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru).
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
