Panorāma

Bērnunami noliedz apģērbu un apavu trūkumu

Panorāma

Diskutē par piespiedu zemes nomu

Cīņa piecu gadu garumā

Kontrolējot Āfrikas cūku mēri, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudīs arī medniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pārtikas un veterinārais dienests šogad plāno mednieku pārbaudes, lai noskaidrotu, vai tiek pildīti visi noteikumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Latvija ar šo slimību cīnās jau piecus gadus, kuru laikā ir iznīcinātas četrtūkstoš slimu meža cūku un 9 reizes vairāk mājas dzīvnieku. Patlaban Āfrikas cūku mēris ir konstatēts gandrīz visā valsts teritorijā.

Pārtikas un veterināra dienesta Ziemeļpierīgas pārvalde Berģos ir viena no vairākām vietām valstī, kur pieņem meža cūku bioloģisko materiālu.

“Viņi atnes asinis, tad aizpilda te visu – gan koordinātes, gan kur uzglabājies medījums, lai nepārvietotu pa nevajadzīgam zonām. Ja atnes mātīti – jāaizpilda otrs papīrs,” norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes inspektore Kristīne Miškina. 

Asinis, meža cūkas aste un tas, kas zem astes, – lai noteiktu dzīvnieka dzimumu, jo par mātīti piemaksā vairāk. Ar tādu komplektu mednieki parasti atnāk uz dienestu. Pretī viņi saņem naudu – līdz 130 eiro. Šie līdzekļi ir domāti inficēto meža cūku kautķermeņa iznīcināšanai. Meža cūku asinsanalīzes no visas valsts nonāk zinātniskajā institūtā BIOR. 

Ik dienu te pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem bioloģisko paraugu. Analīzes veic divās laboratorijās. Pirmajā meklē Āfrikas cūku mēra vīrusu, otrajā – antivielas, kas veidojas to meža cūku asinīs, kas ir pārslimojušas Āfrikas cūku mēri.

“Ja mežacūkai izdodas pārslimot, tad, protams, imunitāte veidojas arī pret Āfrikas cūku mēra vīrusu, tāpat kā pret jebkuru citu vīrusu vai baktēriju. Vai tā ir pilnvērtīga imunitāte, par to lai spriež zinātnieki dažādos eksperimentos,” skaidroja zinātniskā institūta BIOR Dzīvnieku slimību laboratorijas vadītāja Ieva Rodze. 

Lai gan dzīvnieku asinīs ir konstatētas antivielas, zinātniekiem joprojām neizdodas izstrādāt vakcīnu pret Āfrika cūku mēri. Latvijā pirmais saslimšanas gadījums meža cūkai tika konstatēts 2014. gada vasarā. Kopš tā laika vīrusu konstatēja  4747 meža cūkām un vairāk nekā 37 tūkstošiem mājas cūku sešdesmit trijās saimniecībās. 

Visi šie dzīvnieki ir iznīcināti, taču Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties valsts teritorijā. Slimības neskarta ir vienīgi Rīga, Ventspils un Liepājas apkārtne. 

“Āfrikas cūku mēris cilvēku veselību neapdraud,” atgādināja Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. “Tas, kāpēc ir jāiznīcina inficēta vai, iespējams, inficēta gaļa, ir tas, ka vīruss ir ļoti izturīgs aukstumā. Sasalstot tas var nostāvēt pat pāris gadus saldētavā un kaut kādā brīdī nonākot atkal vidē, citai cūkai nonākot kontaktā, var atkal izraisīt jaunu saslimšanas vilni.”

Rudens un ziemas periodā, kas ir aktīva dzinējmedību sezona, uz Pārtikas un veterināro dienestu nāca pat 30 mednieki dienā, lai meža cūkām pārbaudītu Āfrikas cūku mēra vīrusu. Šogad pārbaudes gaida arī pašus medniekus. 

 “Mēs uzsāksim šinī gadā medību tiesību lietotāju pārbaudes, kopā ar Valsts meža dienestu attiecībā uz biodrošības noteikumu ievērošanu.

Tas tāds jauninājums. Šī gada uzdevums – paskatīties, kā tad iet, vai tiešām ir uzglabāšana mežacūku kautķermenim, kā tiek utilizēti blakusprodukti un viss ir tā, kā vajadzīgs,” skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs. 

Sākt pārbaudes Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti plāno rudenī un atgādina – par mežā atrastajām beigtajām meža cūkām ir obligāti jāziņo dienestam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti