Eksperts uzsvēra, ka pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama tiem deputātiem, kuri iecerējuši darboties tādās Saeimas komisijās, kas nestrādā ar sensitīviem jautājumiem. "Lielā daļā komisiju, kuru darbība saistīta ar citiem jautājumiem, vajadzība [pēc pielaides] nav tik liela," sacīja Pleps. Jautāts par izskanējušo ierosinājumu visiem ievēlētajiem Saeimas deputātiem automātiski piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, Pleps vērsa uzmanību uz Satversmes tiesas spriedumu par pielaižu piešķiršanu un iespējām to apstrīdēt, kā arī likumdevēja izdarītajiem grozījumiem šajā jautājumā.
KONTEKSTS:
Iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā pielaide valsts noslēpumam atteikta desmit Saeimas deputātiem, tajā skaitā "Saskaņas" deputātam Jānim Tutinam, kam tā bija nepieciešama, lai strādātu par specdienestu pārraudzību atbildīgajā Nacionālās drošības komisijā. Šādas pielaides pašlaik nav arī teju pusei pagājušajā nedēļā izveidotās jaunās Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātu, kas gan ir pieteikušies pielaides saņemšanai.
Aizvadītajā nedēļā Saeima apstiprināja visu parlamenta pastāvīgo komisiju, tajā skaitā Nacionālās drošības komisijas sastāvu. Lai strādātu šajā komisijā, Saeimas frakciju deleģētajiem deputātiem – pa vienam no katras frakcijas – ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Partijas "KPV LV" deputāts Aldis Gobzems, kurš ir šī politiskā spēka kandidāts Ministru prezidenta amatam, dokumentus pielaides saņemšanai iesniedzis jau oktobrī. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka, Satversmes aizsardzības biroja ieskatā, par Gobzemu vēl nepieciešama papildu pārbaude.
"KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš uzskata, ka šī kārtība būtu jāmaina: "Vajadzētu būt tā, ka, ja tauta ir izvēlējusies Saeimas deputātus un viņus ievēlējusi, viņiem automātiski ir šī pielaide.
