Panorāma

"Rīgas satiksmes" atalgoto vidū arī Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs

Panorāma

J. Reirs gatavs piekāpties skaidras naudas ierobežošanā

Konkursā uz LTV valdi seši finālisti

Konkursā uz LTV valdi trešajā kārtā - 6 pretendenti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Konkursa trešajā kārtā uz amatiem Latvijas Televīzijas (LTV) valdē iekļuvuši seši pretendenti, informēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).

Precizējums

NEPLP pretendentu sarakstā precizē to, kuri cilvēki kandidē uz kuriem amatiem.

Gan uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu, gan valdes locekļa amatu digitālās attīstības un satura jautājumos pretendē:

  • Eva Juhņēviča – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore, strādājusi Jūrmalas domē kā mārketinga nodaļas vadītāja, SIA “McCANN Rīga” direktore; 
  • Andris Māliņš, “MIX Media Group” mārketinga un reklāmas direktors, pieredze LTV valdes locekļa un mārketinga direktora amatā;
  • Jānis Rušenieks, biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras viesdocents, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA ārštata lektors, pieredze režisora, producenta darbā reklāmas sabiedrībā “Labvakar”. 

Uz amatu LTV valdes priekšsēdētāja postenī kandidē:

  • Gints Miķelsons – biznesa vadības konsultants, SIA “GMI projekti” īpašnieks,  pieredze LTV prokūrista, LTV valdes padomnieka amatā; 
  • Einārs Giels, biznesa konsultants, lektors biznesa augstskolā “Turība”, lektors Latvijas Jūras akadēmijā, AS “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķis;

Uz valdes locekļa amatu digitālās attīstības un satura jautājumos pretendē arī LTV pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga.

Eva Juhņēviča LTV stāstīja, ka viņas “darba metodes, kā es strādāju, vienmēr ir bijis uz efektīvu menedžmentu, uz procesu optimizāciju, esmu gatava strādāt ar plašu sadarbības partneru loku”.

Jānis Rušenieks LTV sacīja, ka pieteicās tāpēc, lai uzvarētu šajā konkursā, “man ir doktora grāds jurisprudencē, mana pieredze ir tieši saistīta ar tām lietām, kas saistās ar audiovizuālajiem darbiem”.

Einārs Giels savukārt norādīja, ka “biznesa pārvaldības menedžments man ir ļoti skaidri pārzināms, un esmu ļoti daudziem uzņēmumiem palīdzējis vispār kā tādiem attīstīties”.

Vikija Valdmane-Rozenberga sacīja, ka “visu mūžu, vairāk nekā 20 gadus, strādājusi medijos un pēdējos 5 gadus tieši sabiedriskajām medijā un, manuprāt, labi izprotu gan sabiedriskā medija būtību un misiju”.

Andris Māliņš stāstīja, ka “lielāko daļu sava darba mūža strādājusi medijos, līdz ar to es domāju, ka mana zināšana un pieredze ir pietiekamas. Man ir savs priekšstats par to, kā vajadzētu sabiedriskajam medijam funkcionēt”.

Gints Miķelsons uzsvēra savu pieredzi. “Skatoties LTV vajadzības, domāju, ka no manis būs pievienotā vērtība, jo ilgus gadus esmu strādājis “Lattelecom” ar interneta tehnoloģijām, pakalpojumiem, arī ar korporatīvo pārvaldību”.

Par LTV atbildīgā NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete norādīja, ka ir kandidāti arī no uzņēmējdarbības vides, “kur nav šīs [mediju] pieredzes, bet mēs vērtējām attīstības redzējumus un izpratni par Latvijas mediju vidi, par sabiedrisko mediju darbību, izpratne par aktuālo situāciju Latvijas Televīzijā šobrīd un, protams, tā ir arī lielas kapitālsabiedrības vadība, līdz ar to tika vērtētas vadības prasmes, komunikācijas prasmes, spēja pieņemt lēmumus un spēja nodrošināt politisko neitralitāti”.

Konkursa otrās kārtas norises gaitā divi no 11 pretendentiem nolēma neturpināt dalību konkursā.

Otrajā kārtā notika individuālas, padziļinātas intervijas ar katru no pretendentiem. Konkursa komisija izvērtēja pretendentu atbilstību amatiem saskaņā ar iepriekš noteiktu kritēriju un jautājumu kopu. Pretendentiem bija jāprezentē redzējums par LTV attīstību, zināšanas par mediju vidi Latvijā, sabiedrisko mediju darbības principiem, aktuālo normatīvo regulējumu, valsts kapitālsabiedrības pārvaldību un vadības procesiem. Tāpat konkursa komisija testēja un izvērtēja tādas prasmes un kompetences kā vadības, lēmumu pieņemšanas, komunikācijas, argumentācijas un sadarbības prasmes, līderību, spēju nodrošināt politisko neitralitāti, redakcionālo neatkarību.

“Konkursa mērķis ir atrast kandidātus, kas spēj attīstīt Latvijas sabiedrisko televīziju kā profesionālu, neatkarīgu un modernu mediju digitālajā laikmetā Latvijas sabiedrības interesēs”, procesu raksturoja konkursa komisijas vadītāja, NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete. 

Trešās kārtas pretendenti 25. martā tiksies ar LTV kolektīvu un nākamās nedēļas laikā piedalīsies noslēdzošajās individuālajās intervijās.

Lēmums par kandidātu apstiprināšanu uz vakantajiem LTV amatiem NEPLP ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz 29. martam.

KONTEKSTS:

Konkursā uz vakantajiem amatiem NEPLP bija saņēmusi 38 pretendentu pieteikumus. Otrajā kārtā iekļuva 11 pretendenti.

Konkurss uz amatiem LTV valdē tika izsludināts 10. janvārī pēc tam, kad NEPLP kā LTV valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam.

Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu, to nosodīja Latvijas Žurnālistu asociācija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti