VID ģenerāldirektora amata konkursa otrajā kārtā izvirzītie seši pretendenti tiksies ar konkursa komisiju un personālatlases speciālistiem, kam skaidros savu motivāciju un prezentēs savu redzējumu par VID darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā. Tāpat šīs kārtas laikā pretendenti atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Uz konkursa nākamo - trešo - kārtu izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtēs personālvadības speciālisti, kas analizēs pretendentu vadības kompetences un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šo un visā konkursa gaitā gūto informāciju, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu personālatlases speciālisti apkopos atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veiks padziļinātu reputācijas risku analīzi.
Konkursa noslēgumā komisija izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
KONTEKSTS:
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra. Martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".
Augusta vidū Valsts kanceleja izsludināja atkārtotu atklātu konkursu VID ģenerāldirektora amatam.
