Pusdiena

Stoltenbergs atturīgi vērtē Trampa prasību aizsardzībai veltīt 4% no NATO valstu IKP

Pusdiena

Augusta vidū oficiāli tiks noslēgta Grieķijas finansiālās glābšanas programma

Konkurences padomes vēlmi vērsties pret negodīgām pašvaldībām, visticamāk, bremzēs Saeima

Konkurences uzraugu vēlmi vērsties pret negodīgām pašvaldībām, visticamāk, bremzēs Saeima

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valdības dotā zaļā gaisma Konkurences padomei vērsties pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem vēl nenozīmē, ka konkurences uzraugu pilnvaras tiks paplašinātas drīzumā. Tā ļauj secināt Valsts kontroles pieredze, jo Saeimā jau trīs gadus iestrēdzis likumprojekts ar atļauju kontrolieriem piedzīt pašvaldībās izšķērdēto nodokļu naudu. Pret stingrību asi iebilst pašvaldības, kam Saeimas namā pašlaik ir ļoti liela ietekme.

Normatīvie akti ir vēlīgi pret pašvaldībām, kas krasi kropļo konkurenci, piemēram, dibinot uzņēmumus pudeļu ūdens ražošanai vai savām kapitālsabiedrībām ļaujot darboties jomās, kur privātais sektors jau veiksmīgi strādā, bet kur pašvaldības kompānijas var konkurēt labāk, jo tās stutē nodokļu maksātāju nauda. Tomēr valdība ir atbalstījusi uzņēmēju slavētās likuma izmaiņas, kas Konkurences padomei pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem ļaus vērsties ar stingrāku pātagu.

Padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja, ka mazliet paplašināsies padomes pilnvaras attiecībā uz publisku personu dibinātām kapitālsabiedrībām, kas kropļo konkurenci. Kā piemēru Ābrama minēja pašvaldības dibinātās "Rīgas satiksmes" meitasuzņēmumu "Rīgas karte", kas vairākus gadus neļāva savam privātā sektora konkurentam "Mobilly" autostāvvietās uz ierīcēm izvietot uzrakstus, ka to var apmaksāt arī ar "Mobilly".

"Rīgas karte" tādējādi varēja norādīt tikai vienu mašīnu stāvvietu apmaksas veidu, neļaujot tirgū ar vienlīdzīgām iespējām strādāt konkurentiem.

Izmaiņas likumā paredz, ka Konkurences padome turpmāk varēs ne tikai draudzīgi aicināt pašvaldības laboties, bet arī pieņemt stingru lēmumu. Sodīt gan arvien nevarēs.

Ābrama uzsvēra, ka publiskām personām ir jāsaprot savu lēmumu sekas - to, ka tas var deformēt tirgu.

Tā kā Konkurences padomei arvien nebūs pilnvaru prasīt pašvaldībām mainīt vai atcelt saistošos noteikumus, ar kuriem uzņēmumiem ļauta patvaļa, Ābrama arī cer uz aktīvāku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā domju uzraudzes darbu.

Taču konkurences sargu roku atsiešanas likumprojekts, visdrīzāk, iestrēgs Saeimā. Valsts kontrole jau gandrīz trīs gadus gaida, kad likumdevējs ļaus revidentiem vērsties pret pašvaldību naudas izšķērdētājiem.

Kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka likumprojekts Saeimā tika iesniegts 2015.gada septembrī. Tomēr pret to iebilst Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. "Saeimā ir plaši pārstāvētas pašvaldību intereses. Tādēļ tās rod dzirdīgas ausis," teica Krūmiņa.

Pašlaik Saeima kontrolieru pilnvaru paplašināšanas likumprojektu izskatījusi otrajā lasījumā, bet darbu pie tā turpinās rudenī. Valsts kontrole vēlas skaidru atbildi, vai Saeima vēlas palielināt kontroles pilnvaras.

Ar konkurences kropļošanu līdz šim izcēlusies ne tikai Rīga. Pārkāpumi atrasti arī Aizkrauklē, Olainē, Tukumā, Dobelē, Jelgavā, Ventspilī un citviet, lielākoties «zaļzemnieku» kontrolētās vietvarās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti