ĪSUMĀ:
- Čakša atzīst – daži Konkurences padomes secinājumi ir pārsteigums.
- KP secināja: iespējams, vairumtirgotāji var gūt papildu peļņu uz ražotāju atlaidēm.
- VM ne vienmēr zina, vai valstij uzrādīta kompensējamo zāļu cena atbilst patiesībai.
„Mēs ar Konkurences padomi esam atkārtoti tikušies un lūguši viņu palīdzību. Varbūt tas nenotiek tā, kā mēs to gribētu,” tā, jautāta par līdzšinējo sadarbību ar Konkurences padomi, sacīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).
ZZS pārstāvošā ministre atzina, ka daži no secinājumiem, ar kuriem pēc vairāku mēnešu garumā ilgušās izpētes pagājušajā nedēļā nāca klajā Konkurences padome, esot pārsteigums.
Šie secinājumi neglaimo nedz par farmācijas nozari atbildīgajām institūcijām, nedz medikamentu vairumtirgotājiem. Pērn četri lielākie vairumtirgotāji kontrolēja 83% Latvijas medikamentu tirgus. Pētot šajā tirgū notiekošo, Konkurences padome ieguvusi informāciju, kas liek domāt, ka vairumtirgotāji iemanījušies gūt papildu peļņu uz ražotāju piešķirto atlaižu rēķina.
„Citi vairumtirgotāji no piegādātājiem saņem būtisku atlaides procentu, taču skatoties mēs redzam, ka tas netiek „atdots” aptiekām un arī valsts no tā neko neiegūst,” stāstīja padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
“Uz papīra viss ir skaisti uzrakstīts: zālēm jābūt pieejamām, valsts cīnās, lai zāles būtu vislētākās. Ražotājs piešķir vairumtirgotājam atlaidi, bet valsti neuztrauc, ka šī atlaide netiek nodota tālāk, lai gan valsts kompensē šīs zāles līdz pat 100%. Valsts samaksā par to, ka patērētājs šīs zāles saņem aptiekā par brīvu vai ar nelielu piemaksu. Regulācija uz papīra ir uzlikta, bet reāli zāļu tirgus attiecībā uz zāļu piegādi, realizāciju un izplatīšanu noteikti nav līdz galam sakārtots,” norādīja Ābrama.
Veselības ministre Anda Čakša apgalvoja, ka šī informācija viņai esot jaunums.
„Par tādām niansēm es nebiju informēta. Esmu saņēmusi gan no ražotājiem, gan no lieltirgotājiem sūdzības vienam par otru. Es jau vairākas reizes esmu mēģinājusi viņus salikt pie viena galda, bet tas ir sarežģīti, jo tur ir diezgan principiāla attieksme vienam pret otru. Pēc šī ziņojuma būs skaidrs, kāpēc to darīt,” atzina ministre.
Medikamentu cenu veidošanās mehānismi esot sarežģīti un ne vienmēr ministrijas rīcībā ir precīza informācija par to, cik lielā mērā uzraugošajām institūcijām uzrādītās medikamentu cenas atbilst patiesībai.
„Tas, ko mēs nezinām ļoti precīzi, ir tas, cik atbilst patiesībai šī deklarētā cena,” pauda ministre.
Vēl šonedēļ zāļu cenu jautājums tikšot apspriests ar Lietuvas veselības ministru. Kaimiņvalstī Lietuvā daļa medikamentu maksā krietni lētāk, tādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji zāles iegādājas tur.
KONTEKSTS:
Konkurences padome secināja, ka 83% tirgus aizņem četri spēlētāji, kas rada konkurences risku, ražotājiem trūkst informācijas, kas neļauj plānot piegāžu apjomus, bet lieltirgotavu līmenī trūkst caurskatāmas sistēmas zāļu sadalē. Uzraugi savukārt nevar kontrolēt, vai zāles aptiekās var nodrošināt 24 stundu laikā. KP uzskata:, ka lieltirgotāju un aptieku integrācija ir konkurences risks, ražotāju atlaides var paturēt sev.
