Latvijā gandrīz vairs nav nevienas nozares, kur publiskajos iepirkumos nebūtu atklāti uzņēmumu karteļi. Katru gadu tiek uzietas divas jomas, kur konstatēti šādi pārkāpumi, norādīja Ābrama.
Tieši karteļu veidošana ir tie pārkāpumi, kurus visbiežāk uziet Konkurences padome – 60% gadījumu.
Turklāt ļoti bieži šādi karteļi saistīti ar korupciju. To apliecina fakts, ka Konkurences padomei līdz šim bijušas sešas lietas, signālus par kurām iestāde saņēmusi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). Nereti konkurences pārkāpumu lietās KP ziņo arī KNAB.
Līdz ar to karteļi iepirkumos un korupcija Latvijā iet roku rokā, secina Konkurences padomes vadītāja. Viņa to saista ar sabiedrības kultūru, un kamēr tā nemainīsies, Konkurences padomei un KNAB būšot daudz darba.
Viņa uzsvēra, ka Latvijā ir jāmaina domāšana – jāpārstāj būt iecietīgiem pret karteļu veidošanu.
Tāpat Latvijā nav attīstījusies kultūra pārkāpumos iesaistītajiem uzņēmumiem pašiem ziņot par nelikumībām, kas ļauj izvairīties no bargiem sodiem. Latvijā līdz šim bijuši tikai desmit šādi gadījumi, norādīja Ābrama, to skaidrojot ar mazu un cieši saistītu tirgu un bailēm ziņot.
Konkurences padomes vadītāja gan atzina, ka kūtrā ziņošana raksturīga arī pārējām Baltijas valstīm.
Kā uz vēl vienu būtisku problēmu Konkurences padomes vadītāja norādīja uz pašvaldību iesisti komercdarbībā – plaukst vietvaru monopolizēts bizness un tādējādi tiek izstumti konkurenti.
Tāpat Latvijā saistībā ar konkurences problēmām ir vēl kāda raksturīga īpatnība - lielais uzcenojums. Tas redzams arī sviesta cenu kāpumā. Ābrama gan uzsvēra, ka šo kāpumu ietekmēja globālās norises, taču vienlaikus būtiskas arī nacionālās īpatnības - ļoti koncentrēts tirgu piena produktu ražošanā un nepieciešamība pēc efektīvākas sistēmas. Kartelis piena tirgū nav konstatēts.
