Vairāk nekā citās pašvaldībās Rīgas domē jūtama tā sauktās lielās politikas ietekme un tās mainīgā vide. Ja raudzītos pēc partiju nosaukumiem, arī līdzšinējais domes sasaukums noslēgumā ievērojami atšķiras no tā, ko ievēlēja.
2009.gada vēlēšanās domē tika „Saskaņas centrs” (SC), Latvijas Pirmā partija, „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā Savienība”. Tagad pēdējo trīs vietā ir „Gods Kalpot Rīgai” (GKR), „Vienotība” (V) un „Demokrātiskie patrioti”. Turklāt atšķiras ne tikai nosaukumi, pārgrupējušies ir arī paši deputāti.
Atšķirībā no citiem sasaukumiem, visu četru gadu laikā mainījusies pēc būtības gan nav koalīcija. SC kopā ar „Pirmās partijas” mantinieci GKR joprojām tur varas grožus. Tikai līderu pāris ir cits: sāka Ušakova-Šlesera tandēms, bet beidza - Ušakova-Amerika duets.
Stabilās pozīcijas šo četru gadu laikā ļāvušas iztikt bez kompromisiem ar opozīciju, kas attiecības Rīgas domē tikai saasināja. Turklāt tās pārauga emocionālos kašķos, kad opozīcijas rosinātus jautājumu koalīcija nolēma skatīt vēlu vakarā sasauktās komiteju un domes sēdēs.
Toreiz, janvārī, politologs Ivars Ījabs raksturoja situāciju: „Tās ir vienkārši draudzīgas cūcības no vienas puses, draudzīgas cūcības no otras puses. Proti tas, ka mēs sataisām kaut kādas populistiskas sēdes, kurās nekas netiek lemts, vienkārši tādēļ, lai kristu uz nerviem vadībai, un „Saskaņas centrs” to sēdi uzrīko desmitos vakarā. Tā principā ir nešaubīgi obstrukcija, nešaubīgi.”
Asumi pārgājuši arī uz priekšvēlēšanu laiku, taču nu iesaistīto jau ir vairāk. Rīgā konkurē 12 saraksti. No domē jau pārstāvētajiem spēkiem - SC /GKR un „Vienotība”. Ar tām spēkiem mērosies arī Nacionālā apvienība, Zaļā partija, Zemnieku savienība, Reformu partija, partija "Alternative", Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Sociāldemokrātu kustība "Par Neatkarīgu Latviju!", "SSolidaritāte", Rīcības partija un partija "Par dzimto valodu!".
Cerības iekļūt domē gan ir labi ja trešajai daļai no 12 partijām. Līdz šim arī reitingi kā vēlēšanu līderi nešaubīgi uzrādījuši pašreizējā mēra politisko spēku. Intriga ir vienīgi par to, vai vēlētāju balsis nodrošinās vairāk nekā pusi mandātu.
Lai kas arī pārraudzītu pašvaldību, iedzīvotāju gaidas no Rīgas domes jaunā sasaukuma ir ļoti līdzīgas, jo infrastruktūra joprojām daudzviet ir nesakārtota.
„Ielas un ceļi, un viss kaut kas. Slīkstam nost, kad lietus,” stāsta Anatolijs. - „Noteikti ceļi jāsaved kārtībā, jo nav iespējams braukt pa tādiem,” norāda Sandra. - „Sāksim ar to, ka pirmais noteikti ir ceļi. Nu, tas ir ārprāts!” saka Arvīds. - „Vides pieejamība tieši invalīdiem, jo daudzām ēkām nav uzbrauktuves, ir kāpnes, arī man kā redzes invalīdam [tas pamanāms]. Pa visu Rīgu,” atzīmē Andris.
Daļa cilvēku seko līdzi ne tikai tam, kas ir un nav izdarīts, bet arī tam, cik pārdomāti tiek saimniekots, un pauž bažas par līdz šim pieredzēto. Gunta spriež: „Es tikai zinu, ka nedrīkst tik izšķērdīgi rīkoties, bērni maksās par šo izšķērdību. Deficīts, visas rezerves ir noēstas, cik vēl kredītu. Tā ka es domāju, maniem bērniem būs jāsaspringst.”
Plānotais Rīgas domes deficīts šogad pārsniedz 11%, kas ir ļoti daudz. Tāpēc pašvaldības pārvaldītājiem jācer, ka līdzīgi kā iepriekš, ieņēmumi izrādīsies lielāki, nekā plānots.
No nākamās domes vadības būs atkarīgs arī Rīgas Brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova amata stabilitāte. Pēc Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem notika balsojums par viņa atlaišanu, taču Rīgas domes pārstāvji viņa amatu nosargāja.
Vēl viena lieta, kas kļūs par pārbaudījumu nākamajiem deputātiem, būs spēja tikt galā ar joprojām aktuālo korupciju un krāpniecību pašvaldības struktūrās. Arī pēdējie četri gadi gana spilgti parādīja, ka problēmas pastāv. 2012.gada sākumā atklājās, ka "Rīgas namu pārvaldniekā" veiktas prettiesiskas darbības ar uzņēmuma līdzekļiem, bet vēlāk tiesībsargi pievērsās "Rīgas namiem", kur veiktas valūtas spekulācijas ar uzņēmuma naudu. Dzīvokļu pārvaldē savukārt radās aizdomas par dzīvokļu rindas tirgošanu, un jau tuvāk vēlēšanām kratīšana saistībā ar iespējamu kukuļošanu notika arī domes Satiksmes departamentā.
Domes vadība no skandāliem biežāk norobežojusies, norādot, ka tie esot epizodiski gadījumi, kas, ja vispār ir pamatoti, saistīti ar konkrētu cilvēku darbību. Arī Rīgā kandidējošos partiju programmās cīņa ar šīm problēmām gandrīz netiek pieminēta un tai pievērsušās tikai četras partijas.
