Panorāma

Ar koncertu saka paldies Stradiņu mediķiem

Panorāma

Panorāma

Konferencē piemin Gunāru Astru

Konferencē piemin Latvijas brīvības cīnītāju Gunāru Astru

1983. gada 15. decembris ir zīmīgs datums Latvijas vēsturē. Tā ir diena, kad Gunārs Astra Latvijas PSR Augstākajā tiesā teica savu pēdējo vārdu. Tas noslēdzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot". Šodien Latvijas brīvības cīnītāju pieminēja konferencē "Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt". 

Gunārs Astra nesamierinājās ar padomju okupāciju Latvijā un nevardarbīgi pretojās okupācijas varai pagājušā gadsimta 60.–80. gados. Okupācijas režīms Gunāru Astru tiesāja divas reizes. 1961. gadā viņu apsūdzēja dažādās pretpadomju darbībās un piesprieda 15 gadus pastiprinātā režīma labošanas darbu kolonijā. Otro reizi 1983. gadā par pretpadomju aģitāciju un propagandu, piespriežot septiņus gadus ieslodzījumā sevišķa režīma labošanas darbu kolonijā, piecus gadus izsūtījumā, kā arī atzīstot par sevišķi bīstamu recidīvistu.

"Gunārs Astra simbolizē  arī visus tos daudzos latviešus, kas briesmās un mokās palika uzticīgi savai sirdsapziņai un arī Latvijai," sacīja Valsts prezidents Egils Levits. 

Astras pēdējais vārds tiesā pirms 38 gadiem kļuvis par visvairāk citēto tekstu latviešu valodā. Vēsturnieks Gints Zelmenis skaidroja, ka Astras vārdi jau drīz pēc to izskanēšanas tiesā citēti trimdas izdevumos, bet vēlāk arī Latvijā. "Pēdējais vārds ir iespēja pateikt publikai, ko viņš domā par režīmu, tiesu un apkārt notiekošo," teica Zelmenis.

Gunāra Astras personība Latvijas pretestības kustības stāstā padomju okupācijas apstākļos izceļas kā pavisam īpaša, vienreizēja un neatkārtojama. Vispirms jau ar savu bezkompromisa stāju un drosmi publiski iestāties par latviešu tautas pamattiesībām uz savu valsti. 

"Mēs nebijām disidenti. Ja kāds mūs par tādiem nodēvē, tas apmelo latviešu tautu. Disidents ir tas, kas domā savādāk, mēs domājām, ka Latvija ir okupēta," skaidroja Astras domubiedrs Bruno Jovaišs.

Astra šoruden svinētu 90. dzimšanas dienu. Ja vien viņa dzīve nebūtu aprāvusies mīklainos apstākļos Ļeņingradas kara hospitālī 1988. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt