Konferences mērķis bija ļaut izskanēt abu pušu viedoklim, veidojot konstruktīvu sarunu, kas balstīta pētniecībā. Tomēr gan tie, kas uzskata, ka pret vardarbību vērstā konvencija būtu jāapstiprina un ģimenes vērtības tā neapdraud, gan tie, kas raizējas par pretējo, norāda, ka oponenti publiskās diskusijās pārmēru vienkāršo argumentus.
Piemēram, viena no referentēm, filoloģijas doktore Agnese Irbe uzskata – bažas par dzimtes, dzimuma un dzimtes identitātes jēdzienu nošķiršanu šajā dokumentā ir pamatotas un radušās ne tikai reliģiskās kopienās.
"Esiet drosmīgi savās personiskajās dzīvēs, bet uzmanieties ar sociālām institūcijām, kuras jūs maināt un kuras daudzos gadījumos ir ārkārtīgi, ārkārtīgi senas. Piemēram, tas pats manis pieminētais laulības institūts ir definēts. Nevis ir definēts, bet pastāv kā fakts pašos, pašos senākajos Eiropas civilizācijas tekstos, tas pastāv pirms valstīm," sacīja Irbe.
"Daudz kas diskusijā par Stambulas konvenciju nav saistīts ar pašu tekstu. (..) Es neredzu, ka šis dokuments mums uzspiež kādas noteiktas vērtības vai uzspiestu mums mūsu sabiedrību veidot noteiktus principus partnerattiecību likuma vai laulību definīcijas veidošanā," sacīja LU Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode.
Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") konferencē vēlreiz uzsvēra, ka Stambulas konvencijas mērķis ir vērsties pret vardarbību pret sievietēm, kas ir skarbākā dzimumu nevienlīdzības forma.
