Kremlis pēdējos 20 gados ir spējis izveidot industriāla izmēra dezinformācijas un propagandas sistēmu. "Kopā ar to nāk nauda. 2021. gadā viņi tērēja 1,5 miljardus ASV dolāru tikai šiem dažiem kanāliem," stāstīja lietuviešu pētnieks Viktors Daukšs. Viņš minēja Pirmo Krievijas telekanālu, kanālus RT, "Rossija Segodņa" aģentūru TASS, TV kanālu "Zvezda", Valsts radio un TV uzņēmumu VGTRK.
Laikā no pagājušā gada janvāra līdz martam finansējums masu medijiem no Krievijas valsts budžeta trīskāršojās, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš. Savukārt neatkarīgie mediji Krievijā pēc Ukrainas kara tika pilnībā izskausti: padzīti no valsts un nosaukti par ārzemju aģentiem, bet palikušie atrodas stingrā kontrolē.
"Tas ir ierocis, tie nav mediji. Ir pat grūti tos definēt kā medijus, jo tie nav tādi," sacīja pētnieks.
Daukšs, viens no konferences "Kā zaudēt informācijas karā" lektoriem, pārstāv "Debunk" – Lietuvā dibināto domnīcu, kas analizē autoritāros režīmus un dezinformācijas tīklus. Šīs nevalstiskās organizācijas biroji ir sešās valstīs.
Krievijas situācija bija "Debunk" pētījumu fokusā jau ilgi pirms Ukrainas krīzes. Monitorējot iepriekšminētos propagandas medijus piecus mēnešus pirms Krievijas invāzijas un vienu mēnesi pēc, pētnieki tajos fiksēja šādus galvenos Kremļa naratīvus: "Krievijai ir jāreaģē uz apdraudējumu savai drošībai", "Rietumi ir morāli pagrimuši", "Ukrainas līderība nav leģitīma, un šī valsts gatavo militāru uzbrukumu Krievijai", "Ukraiņi izdara kara noziegumus", "Krievija ir stipra un pašpietiekama", kā arī "NATO rada apdraudējumu Krievijai".
Konferences namatēvs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidroja, ka arī viņa birojs ar sadarbības partneriem jau pirms Ukrainas kara sākuma sekoja, kādas atbalsis militārajai eskalācijai ir informācijas telpā. Viņi vēlējušies arī saprast, kāpēc informācijas karš Krievijas iekšienē joprojām ir tik veiksmīgs.
Vai mēs agresorvalsti varam dēvēt par informācijas kara uzvarētāju jeb zaudētāju?
"Ko mēs redzam pēc datiem, viņiem neveicas informācijas karā Eiropā un Ukrainā – tas bija viņu liels mērķis.
Bet Krievijas iekšienē, jā, tur viņi ir spējuši būt efektīvi, noturēt kontroli pār situāciju. Ne Rietumu, ne ukraiņu mēģinājumi uzlauzt šo informācijas telpu nav vainagojušies ar pietiekamiem panākumiem," sacīja Sārts.
Viņš norādīja, ka šī gada laikā pasaule ir dramatiski mainījusies – esam sapratuši, ka miers un drošība Eiropā nav kaut kas pašsaprotams. Nevis hibrīdkarš, bet brutāls "vecā stila" karš ir kļuvis par realitāti. Mums ir jāizpēta visi šīs invāzijas aspekti un jāmācās no tiem.
